"Kurzemes loka" trešajā posmā apies Tukumu
Ņemot vērā sākotnējās sabiedriskās apspriešanas rezultātus, sabiedrības viedokli un ieteikumus, ietekmes uz vidi novērtējumu, Ekonomikas ministrija šodien valdībai piedāvāja apskatīt divus iespējamos alternatīvos elektropārvades līnijas variantus - novirzot elektropārvades līnijas uz dienvidiem vai uz ziemeļiem no Tukuma pilsētas. Pirmās alternatīvas elektropārvades līnijas trases izvēles gadījumā līnijas Tume-Rīga (Imanta) garums būs aptuveni 62 km, bet otrajā izvēles gadījumā - 75,2 km.
Valdība atbalstīja alternatīvu, kas paredz apiet Tukuma pilsētu ar jaunu elektropārvades līnijas trasi aptuveni astoņu km garumā. Šis variants samazina ietekmi uz bioloģiskajām vērtībām, apdzīvotām vietām, nešķērso notekūdeņu attīrīšanas iekārtas "Tīle", rekreācijas teritoriju Milzkalnē, kā arī apiet dendroloģiskos stādījumus "Vāgnera dārzs" un tuvumā esošos kapus. Šīs elektropārvades līnijas kopējais garums būs aptuveni 75 km.
Šī alternatīva paredz esošās 110 kilovoltu (kV) elektropārvades līnijas rekonstrukciju un tās sprieguma palielināšanu līdz 330 kV, kā arī jaunas 330 kV elektropārvades līnijas izbūvi atsevišķos posmos.
Līdz ar to "Kurzemes loka" trešā posma Tume-Rīga (Imanta) kopējais garums būs 75 km, un tas šķērsos 639 īpašumus. Šīs alternatīvas realizācijas gadījumā tiks izbūvēti jauni posmi - 2,8 km Slokas apakšstacijas apkaimē un astoņi kilometri Tukuma pilsētas apejas posmā.
Tāpat šī varianta rezultātā elektropārvades līnijas šķērsos Babītes, Engures, Tukuma novada pašvaldības, kā arī Jūrmalas un Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas. Tiesa, Jūrmalas pilsētas dome neakceptēja izvēlēto alternatīvu, atsaucoties uz varbūtēju ietekmi uz vidi saistībā ar sērūdeņu veidošanos Ķemeru Nacionālā parka daļā, kas ietilpst Engures novada pašvaldībā un iedzīvotāju nevēlēšanos attīstīt pārvades objektu to dzīvesvietu tuvumā.
Jau ziņots, ka projekts "Kurzemes loks" ir daļa no projektu kopuma "NordBalt", kas tiek realizēts ar mērķi integrēt Baltijas elektroenerģijas tirgu vienotajā Eiropas Savienības (ES) elektroenerģijas tirgū.
"NordBalt" būtiskākā sastāvdaļa ir līdzstrāvas zemūdens kabeļa izbūve Lietuvas un Zviedrijas starpvalstu savienojumam. Realizējot projektu "Kurzemes loks", tiks nodrošināta iespēja maksimāli izmantot Lietuvas un Zviedrijas līdzstrāvas kabeļa uzstādītās pārvades jaudas. Tā kā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas līdz šim Zviedrijā ir bijušas zemākas, pēc projektu kopuma "NordBalt" īstenošanas elektroenerģijas lietotāji Latvijā un Lietuvā varēs izmantot vienotā tirgus priekšrocības.
Projekta "Kurzemes loks" īstenošana paredz izbūvēt 330 kilovoltu (kV) gaisvadu augstsprieguma elektrolīnijas Kurzemē, un tas tiek īstenots trīs kārtās. Pirmajā kārtā, izbūvējot 330 kV kabeli, tika savienotas "Rīgas TEC-1" un "Imanta" apakšstacijas. Otrās kārtas laikā tiek izbūvēta 330 kV augstsprieguma līnija posmā "Grobiņa-Ventspils". Šīs līnijas izbūvi paredzēts pabeigt šogad.
Ieguldījumi "Kurzemes loka" pirmajos divos posmos ir 98,5 miljonu eiro apmērā.
Trešajā kārtā līdz 2018.gada beigām iecerēts izbūvēt 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektrolīniju posmā Ventspils-Tume-Imanta. Realizējot projekta trešo kārtu, tiks uzlabots arī elektroapgādes drošums un mazināsies pārvades līniju avārijas atslēgumu iespējamība, tādēļ spēcīgo vētru radītie elektroenerģijas pārtraukumi vairs nebūs tik ilgstoši. 2014.gada oktobrī ES "Kurzemes loka" trešā posma realizācijai piešķīra 55 089 000 eiro.
Projekts "Kurzemes loks" nodrošina arī plašākas iespējas atjaunojamo energoresursu izmantošanā, dodot iespēju nākotnē pieslēgt elektroenerģijas pārvades tīkliem jaunus vēja parkus. Esošo 110 kV elektroenerģijas pārvades tīklu jaudas ir nepietiekamas jaunu vēja parku pieslēgšanai. Paredzams, ka papildus esošajām vēja stacijām 330 kV tīklā varēs pieslēgt vēja elektrostacijas ar jaudu līdz 450 megavatiem.
Uz sarakstu
