Krieviņš: Jau no sākuma esmu teicis, ka PKC nav vajadzīgs

Tas tika izveidots laikā, kad Valsts kanceleju vadīja iepriekšējā direktore Elita Dreimane, kas uzskatīja, ka viņas vadītajai iestādei nav jānodarbojas ar rīcībpolitiku koordināciju un nav jānodarbojas ar plānošanas dokumentiem, jo tas viss ir pietiekami sarežģīti. Savukārt vēsturiski ar šiem pienākumiem nodarbojās Valsts kanceleja. Arī citās valstīs, kas var kalpot par piemēru valsts pārvaldes attīstībai, - Igaunijā un Lielbritānijā - ar šiem jautājumiem nodarbojas Valsts kanceleja vai tās analogi.

"PKC nekad nevajadzēja izveidot," noteica Krieviņš. Turklāt, ja līdz PKC izveidošanai Valsts kanceleja ir tikusi galā ar funkcijām, kas tika pārliktas uz PKC, tad nav iemesla domāt, ka tas tā nenotiks arī turpmāk.

Ieguvumi no PKC likvidēšanas būtu vienkāršāka institucionālā struktūra valdības centrā. Tāpat, ja PKC funkcijas tiktu nodotas Valsts kancelejai, tas būtu arī finansiāli izdevīgi, uzskata valsts pirmais ierēdnis.

Krieviņš kritizēja PKC rīcību saistībā ar Nacionālā attīstības plāna īstenošanu un uzraudzību - viņš saņēmis kritiku no vairākām pusēm par to, ka par šo valstij stratēģiski svarīgo dokumentu un tā īstenošanu gandrīz nekas nav dzirdams. "Tas liecina, ka PKC nodarbojas ar daudziem citiem jautājumiem, nevis rūpējas par Nacionālā attīstības plāna īstenošanu," viņš secināja.

Vērtējot kopumā PKC darbību pēc tam, kad pats pameta amatu, Krieviņš atzina, ka viņa vērtējums ir kritisks. "Manā vērtējumā rezultāti nav iespaidīgi, ja gribējām sagaidīt ekselences centru, kas spētu identificēt lielos izaicinājumus. Es neesmu dzirdējis, ka mēs runātu un aktīvi diskutētu par tiem," pārdomās dalījās Valsts kancelejas direktors. Tā vietā PKC nodarbojas ar citām lietām, kas patiesībā nav bijis centra izveidošanas mērķis.

Tāpat ir jāpadomā, vai ir mērķis radīt daudzas mazas iestādes, kas nodarbojas ar specifisku jautājumu risināšanu, vai tomēr virzīties uz centralizāciju, kā tas notiek citur pasaulē. Turklāt jāņem vērā, ka tas ir saistīts arī ar līdzekļu ekonomiju, līdz ar to tas ir izvēles jautājums, noteica Krieviņš. Viņš pauda cerību, ka tomēr tiks pieņemts lēmums par PKC likvidēšanu.

Jau ziņots, ka, valdībā iepazīstinot ministrus ar Valsts kancelejas audita ziņojumu, Krieviņš rosināja likvidēt paša kādreiz vadīto PKC.

Pēc viņa domām, īstermiņā būtu nepieciešams pārcelt atpakaļ uz Valsts kanceleju trīs funkcijas ar visiem resursiem, kas savulaik tika nodotas PKC papildus sākotnējam funkciju sadalījumam - valdības rīcības plāna sagatavošana un tā izpildes kontrole, Ministru prezidenta un viņa biroja ikdienas uzdevumu izpilde, kā arī atbalsts dažādu Ministru prezidenta vadītu padomju darbības uzraudzībā. "Tieši kanceleja var nodrošināt labāku un precīzāku uzskaiti," teica Krieviņš. Šīs funkcijas nodotas, lai gan tās nav bijušas saistītas ar PKC darbības mērķiem, uzsvēra Krieviņš.

Pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā kopumā būtu vērtējama PKC turpmāka pastāvēšana, pauda Valsts kancelejas direktors. Viņš pamatoja, ka PKC darbības rezultāti atšķiras no sākotnēji noteiktajiem mērķiem. "Nav nepieciešams uzturēt mazu iestādi valdības centrā, ja to var nodrošināt Valsts kanceleja," uzsvēra Krieviņš.

Uz sarakstu