Krievijas eksministrs: Baltijai nav jābaidās no Maskavas
"Rietumu koncepcija pārspīlē briesmas, kas izriet no pašreizējā Krievijas kursa," sacīja eksministrs, uzsverot, ka Krievija nav drauds Baltijas un Skandināvijas valstīm. Atbilstoši viņa teiktajam situācija ar Ukrainu esot bijis izņēmums.
Ukrainu Kudrins nodēvēja par Krievijas "fantomisko sāpi", bet izveidojušos situāciju salīdzināja ar to, ko cilvēks jūt pēc kājas amputācijas. Ukrainas dalību NATO Krievija uztvertu slimīgi, norādīja eksministrs.
Krievijā NATO reputācija nav mainījusies kopš Aukstā kara laikiem, sacīja Kudrins, vienlaikus atzīstot, ka nesaskata NATO tos draudus, par kuriem runā viņa kolēģi.
Spriedze Krievijas attiecībās ar Rietumiem būs krietni mazāka, ja Maskavai būs garantijas, ka NATO paplašināšanās austrumu virzienā beigsies ar alianses dalībvalstu robežām, norādīja eksministrs.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka sestdien laikraksts "The New York Times", atsaucoties uz ASV un to sabiedroto amatpersonu teikto, vēstīja, ka Pentagons vairākās Baltijas un Austrumeiropas valstīs plāno izvietot tankus, kājnieku kaujas mašīnas un citu smago bruņojumu, kā arī līdz 5000 karavīru, šādi cenšoties atturēt Krieviju no tālākas agresijas Eiropā.
Pentagona priekšlikumam vēl ir jāsaņem ASV aizsardzības ministra Eštona Kārtera un Baltā nama apstiprinājums.
Uz sarakstu
