Krievija lobē ES dalībvalstis sankciju atcelšanai
Pirmo sankciju - bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzekļu iesaldēšana - termiņš beigsies martā. Savukārt otrās kārtas sankcijas - vīzu izsniegšanas aizliegumi un līdzekļu iesaldēšanas Krievijas amatpersonām, kas saistītas ar Krimas anektēšanu, - beigsies nākamā gada aprīlī.
Vissmagākās sankcijas, kas vērstas pret Krievijas bankām un enerģētikas uzņēmumiem, noteiktas līdz 2015.gada jūlijam.
Lai sankciju termiņš tiktu pagarināts, dalībvalstīm ir vienprātīgi jāpiekrīt.
Tomēr, ja kaut viena no dalībvalstīm tam nepiekritīs, sankcijas pagarinātas netiks.
Kāds ES pārstāvis, kas iesaistīts sarunās par sankciju pagarināšanu, žurnālistiem norādīja, ka Maskava vērsusies pie Budapeštas, Nikosijas un Romas, ko tā uzskata par saviem sabiedrotajiem.
"Krievi aktīvi strādā ar dažādām galvaspilsētām," apstiprināja avots, trīs iepriekš minētās nosauc par "galvenajiem" mērķiem. "Līdz šim sankciju pagarināšana vispār nebija problēma. Taču tagad tas vairs neliekas tik vienkārši, jo vairākas valstis aicina uz plašākām debatēm par sankcijām pret Krieviju.
Kā tīmekļa medijam "EUObserver" norādīja kāds cits avots ES: "Es būtu ļoti pārsteigts, ja Krievija par sankcijām nelobētu Budapeštu, Nikosiju vai Romu. Arī Vāciju."
Abi avoti gan norādīja, ka gan Kipra, gan Ungārija aicina uz plašu sankciju pārskatīšanu, un piebilda, ka arī Grieķija, Itālija un Slovākija atbalstītu sankciju mīkstināšanu.
Diplomātiskie avoti norādījuši, ka šīm valstīm vēl varētu piebiedroties Čehija. Savukārt Lielbritānija, Baltijas valstis, Polija un Zviedrija stingri iestājas par sankciju turpināšanu. Francija un Vācija šobrīd vēl neesot izlēmušas.
Tomēr ASV ir pārliecinātas, ka Krievijas īstenotajai lobēšanai nebūs panākumu.
Pēdējo 10 mēnešu laikā Vašingtona un ES dalībvalstis uzmanīgi saskaņojušas sankciju režīmus.
Tomēr gadījumā, ja ES sankcijas atcels, kamēr Krievija turpina karu Ukrainā, tas varētu radīt nesaskaņas transatlantiskajā aliansē.
Uz sarakstu
