Krievija: ar jaunām sankcijām ES apdraud sadarbību drošības jomā
"Papildus sankciju saraksts ir tiešs pierādījums, ka ES valstis uzņēmušas kursu uz pilnīgu sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju starptautiskās un reģionālās drošības jautājumos, ieskaitot cīņu pret masu iznīcināšanas ieroču izplatību, terorismu, organizēto noziedzību un citiem jauniem izaicinājumiem un draudiem," teikts ministrijas paziņojumā.
Kā uzskata ministrija, sankciju saraksta paplašināšana liecina, ka "Eiropas Savienība galīgi "uzsēdusies uz Vašingtonas adatas" un Kijevas pasakām par Ukrainā notiekošo. Vai Eiropas Savienības valstu galvaspilsētās saprot, pie kā var novest šie bezatbildīgie soļi, vai tie būtu politiskajā vai ekonomiskajā sfērā?"
Jaunajām sankcijām pakļautas augstākās Krievijas izlūkdienestu un drošības struktūru amatpersonas. Daži no šiem cilvēkiem strādājuši līdzās Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vēl kopš Aukstā kara gadiem.
Jaunajā sarakstā iekļauts Krievijas Federālā Drošības dienesta - organizācijas, kas stājusies padomju Valsts Drošības komitejas (VDK) vietā, - vadītājs Aleksandrs Bortņikovs, Ārējā izlūkdienesta vadītājs Mihails Fradkovs, Drošības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Patruševs un Kremļa atbalstītais Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs.
Par jaunajām sankcijām šonedēļ vienojās dalībvalstu vēstnieki, pamatojoties uz pagājušās nedēļas samita laikā pieņemto ES līderu lēmumu un jaunajā sarakstā iekļauti vēl 15 Ukrainas un Krievijas pilsoņi, kā arī 18 organizācijas.
18 organizāciju vidū ir deviņi uzņēmumi un deviņas institūcijas, arī Krievijas algotņu un viņu vietējo līdzskrējēju Austrumukrainā izveidotās varas struktūras.
ES sankcijas tagad tiek vērstas pret Putina čekas kolēģiem. Bortņikovs, tāpat kā Putins, VDK pievienojās 1975.gadā, bet Patruševs izlūka gaitas sāka gadu agrāk. Fradkovs bija PSRS tirdzniecības pārstāvis un vēlāk - diplomāts.
Tāpat sankcijas vērstas pret Drošības padomes vadītāja vietnieku un bijušo iekšlietu ministru Rašidu Nurgaļijevu un padomes locekli Borisu Grizlovu, Valsts domes deputātu Mihailu Degtjarevu un Krasnodaras apgabala gubernatoru Aleksandru Tkačevu, kā arī vairākiem kaujinieku grupējumu locekļiem.
"Melnajā sarakstā" iekļautas deviņas Austrumukrainas separātistu organizācijas, kā arī deviņi valstij piederoši Krimas uzņēmumi, kurus konfiscējusi Krievija pēc martā veiktās Krimas aneksijas.
Līdz ar to ES vērsusies pret 87 personām un 20 organizācijām.
Pakļaujoties prasībām, kas sākušas skanēt pēc Malaizijas lidmašīnas notriekšanas 17.jūlijā Austrumukrainā, ES notiek saspringts darbs, lai pret Krieviju vērstu daudz stingrākas ekonomiskā sankcijas saistībā ar Ukrainas krīzi, piektdien paziņoja amatpersonas.
ES sarunās pieņemts lēmums noteikt stingrākas sankcijas nekā pašreizējā finanšu līdzekļu iesaldēšana un ceļošanas ierobežojumi, un līdz otrdienai paredzēts sagatavot nepieciešamās tiesiskās normas jaunu sankciju ieviešanai, norādīja amatpersonas.
Veikti priekšdarbi arī trešās fāzes sankcijām, kas skartu veselas ekonomikas nozares, taču tās vēl nav īstenotas.
17.jūlijā Austrumukrainā virs Krievijas atbalstīto krievu algotņu un viņu vietējo līdzskrējēju bandu kontrolētās teritorijas tika notriekta lidsabiedrības "Malaysia Airlines" pasažieru lidmašīna ar 298 cilvēkiem. Lidmašīna atradās ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru.
Lidmašīnu notriekusi raķete, kuru no zenītraķešu iekārtas "Buk" izšāvušas krievu algotņu bandas sadarbībā ar Krievijas armiju, uzskata Ukrainas varasiestādes.
Uz sarakstu
