Kalniņš: Latvijas iedzīvotāju drošība šogad ir galvenā ārpolitikas prioritāte
Viņš skaidroja, ka izaicinājumi valsts iekšējai un ārējai drošībai, kā arī ekonomiskajai un sociālajai drošībai ir savstarpēji saistīti. Tie prasa kompleksu risinājumu, tāpēc mums ir jāturpina palielināt aizsardzības budžets līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, tomēr "mūsu galvenais instruments šo problēmu risināšanai ir diplomātija", akcentēja Kalniņš.
Politiķis arī pauda, ka Krievijas agresija Ukrainā un Krimas aneksija ir "bezprecedenta izaicinājums starptautiskajai drošībai, kārtībai un tiesiskumam". "Par to nekādu šaubu nav, jo tas ir radījis būtiskus drošības apdraudējumus Eiropai un arī Latvijai," sacīja Kalniņš. Viņš arī norādīja, ka tikpat nopietnus draudus pasaules mieram un drošībai rada starptautiskais terorisms, par ko mums atgādināja pirms divām nedēļām Parīzē notikušie terorakti.
Atslēga drošības situācijas stiprināšanai ir sadarbība, jo tā novērš draudus un atver iespējas, skaidroja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Sadarbojoties mēs varam attīstīt jaunus tirgus un veicināt mūsu ekonomisko izaugsmi. Kā būtiskākos sadarbības partnerus komisijas priekšsēdētājs minēja Eiropas Savienību (ES) un NATO, kā arī Baltijas jūras reģionu, Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstis.
Savā runā Kalniņš kā būtisku Latvijas ārpolitikas iespēju minēja prezidentūru un atsaucās uz ES augsto pārstāvi ārpolitikas un drošības jautājumos Federiku Mogerīni, kura kā būtiskas mūsu valsts priekšrocības prezidentūras pienākumu veikšanā minējusi plašo skatu visos ģeogrāfiskajos virzienos un vienprātību veicinošo diplomātiju. Vienlaikus komisijas priekšsēdētājs sacīja, ka aizvadītajā izaicinājumu pilnajā gadā Latvijas ārpolitika ir bijusi konsekventa, saprātīga un nosvērta un, turpinot šādu pieeju, mēs spēsim reaģēt uz izaicinājumiem un izmantot iespējas, lai nosargātu mūsu valsts drošību un veicinātu mūsu nacionālās intereses.
Arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (V) savā runā akcentēja izaicinājumus, ar kuriem patlaban saskaras Eiropa, nodarbinātības, investīciju piesaistes un drošības jomā. "Krievijas militārā agresija Ukrainā un islāma fundamentālistu militārā ekspansija Irākā, Sīrijā un Lībijā gandrīz vienlaikus radījusi milzīgu nestabilitāti un spriedzi Eiropas Savienības austrumu un dienvidu reģionos. Turklāt Parīzes traģiskie terora akti tieši Latvijas prezidentūras sākumā kļuvuši par sava veida Eiropas 11.septembri, kas no jauna Eiropas Savienības dienaskārtībā aktualizējusi nepieciešamību cīnīties ar ekstrēmismu," pauda Čigāne un uzsvēra, ka līdz ar šiem izaicinājumiem ES ir jāpārvērtē sava līdzšinējā "kaimiņu" politika, nepieciešamības gadījumā to reformējot, padarot daudz efektīvāku.
Kā vienlīdz būtisku ES izaicinājumu Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja minēja vienotības saglabāšanu. "Eiropas Savienības pusgadsimta bezprecedenta labklājības un veiksmes stāsta pamatā ir dalībvalstu spēja rast vienotu risinājumu dažādiem ekonomiskiem izaicinājumiem, un tas pats attiecas arī uz Eiropas Savienības Kopējo ārējo un drošības politiku. Kamēr Eiropas Savienība ir vienota, tikmēr tā ir globāli spēcīga," teica politiķe.
Uz sarakstu
