Izdevums: Visticamāk, KNAB nav izdevies savākt dzelžainus pierādījumus "oligarhu lietā"
KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks publiski ir paziņojis, ka oligarhu lietu kriminālvajāšanai varētu nodot šā gada pirmajā pusē, bet prokuratūrā pagaidām nav informācijas, kad tas varētu notikt. Oficiāli ne KNAB pārstāvji, ne prokurori par lietu nekādu informāciju nesniedz, taču izdevuma rīcībā esošā informācija liecinot, ka KNAB, visticamāk, neesot izdevies savākt skaidrus un nepārprotamus pierādījumus tam, ka kādreizējam politiķim Aināram Šleseram ir slēptas īpašumtiesības Rīgas Tirdzniecības ostā (RTO) vai kādā citā uzņēmumā.
Iespējams, birojs mēģināšot pierādīt, ka Šlesera un Viestura Koziola darījumi, par kuriem var nojaust, piemēram, iepazīstoties ar šajā lietā ierakstīto un vēlāk masu medijos nopludināto sarunu atšifrējumiem, "ir uz nākotni vērsta kukuļošana" - vienošanās par darījumiem, kas kaut kad nākotnē nestu labumu, taču neesot skaidrs, vai birojs pašlaik ir spējīgs apkopot materiālus lūgumam uzrādīt šādu apsūdzību, vai to ņemtu pretī prokuratūra un spētu iztiesāt Latvijas tiesas.
Kā liecinot žurnāla rīcībā esošā informācija, prokuratūras ieskatā sarunu ieraksti var tikt dažādi interpretēti, tāpēc paši par sevi nebūs pietiekams pierādījums. "Pat ja ierakstītajās sarunās ir skaidrs, ka ņem kukuli, tās [sarunas] var būt tādas, ka nevar izslēgt, ka tā ir ākstīšanās," norādījuši avoti prokuratūrā.
Lietas izmeklēšanas procesā būtiskos jautājumos esot atšķīries KNAB, prokuratūras un arī tiesas viedoklis. KNAB un prokuratūrai bijuši pretēji viedokļi par to, vai no lietas vajadzēja izdalīt epizodi par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vēlēšanām. KNAB ieskatā Ventspils mēru Aivaru Lembergu varēja saukt pie atbildības par kukuļa pieprasīšanu apmaiņā pret ZZS pārstāvja balsojumu brīvostas valdes sēdē, taču prokuratūra uzskatījusi - šī epizode nav izdalāma atsevišķi, bet jāskata kopējās lietas ietvaros. Tāpat KNAB jau pēc tam, kad Šlesers vairs nebija Saeimas deputāts un viņu neaizsargāja parlamentārieša imunitāte, bija lūdzis vēlreiz sankcionēt kratīšanu pie Šlesera, taču šoreiz akceptu tiesa nav devusi.
Nesen darbu KNAB pameta šīs lietas uzraugošais izmeklētājs, Streļčenoka kritiķis Jānis Baumanis. Viņš bija viens no izmeklētāju grupas, kurš vadību tajā bija pārņēmis pēdējā laikā, un uz viņu kā pieredzējušu mācībspēku ar pamatīgām teorētiskām un praktiskām zināšanām esot bijušas liktas lielas cerības. Tagad KNAB iekšienē lietas rezultātu atturas prognozēt - tas būs atkarīgs no tā, kurš uzņemsies turpmāku vadību. "Mēs [šajā lietā] izdarījām vairāk, nekā varējām, bet izskatās, ka tas ir par maz. Nevar skatīties uz šo lietu atrauti no tā, kas pēdējā laikā ir noticis ar biroju," teicis viens no KNAB darbiniekiem, kurš vārdu lūdzis neatklāt.
Kamēr lietas izmeklēšana turpinās bez rezultātiem, paiet laiks, kurā pie atbildības varētu saukt Šleseru par likumā amatpersonām noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, ja tādi pārkāpumi tiktu konstatēti. Šogad Šlesera gadījumā tiem iestātos noilgums.
Pats Šlesers savas intereses RTO nekad nav atzinis un neatzīst arī tagad. "To es esmu teicis tad un saku tagad: man nekad nav bijuši nekādi slepenie rēķini, man nekad nav piederējis nekas, kas nav man piederējis. Viss."
Uz sarakstu
