Gerhards sola ES prezidentūras laikā neatstāt novārtā arī nacionālas nozīmes jautājumus
"Pirmais pusgads ir ļoti intensīvs, un ne tikai es kā ministrs, bet arī ministrijas speciālisti būs aizņemti ar prezidentūru. Tomēr tas nav attaisnojums. Ir daudz jautājumu, kurus nepieciešams risināt ikdienas darba kārtībā, un ar to mēs arī nodarbosimies," pašvaldību vadītājiem uzsvēra ministrs.
Sākotnēji Gerhards iepazīstināja ar Latvijas prioritātēm ES prezidentūrā viņa vadītajās nozarēs, bet pēc tam uzskaitīja nacionālas nozīmes jautājumus, kurus šogad viņa vadītā ministrija plāno risināt vai vismaz sākt to risināšanu.
Kā piemēru Gerhards minēja ES fondu līdzekļu apguvi jaunajā plānošanas periodā. Investīcijas tiks turpinātas vides, reģionālās attīstības, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā. Runājot par investīcijām vides infrastruktūras attīstībā, ministrs minēja, ka tiks turpināta kanalizācijas tīklu paplašināšana, atkritumu pārstrādes un reģenerācijas attīstīšana, plūdu risku mazināšana un pilsētvides programma. Tāpat uzmanība tiks pievērsta degradēto teritoriju sakārtošanai nacionālas nozīmes un reģionālajos centros.
Jau patlaban ministrija esot sākusi plānot nepieciešamās investīcijas atkritumu apsaimniekošanas jomā, un atkārtoti tiks izvērtēta iespēja ieviest depozīta sistēmu, vai arī piedāvāti citi risinājumi atkritumu reģenerācijai.
Tāpat būtisks jautājums esot jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma, ar kuru plānots strādāt pirmo pusgadu. Gerhards pauda uzskatu, ka, tikai kopīgi sadarbojoties ar pašvaldībām, varēs nodrošināt, ka tās ir stabilas, ar stabiliem ienākumiem un tādējādi var apmierināt savu iedzīvotāju vēlmes.
Pēc iepazīšanās ar ministrijas plānotajiem darbiem pašvaldību vadītāji Gerhardam uzdeva dažādus jautājumus, kas pašvaldībām ir aktuāli. Piemēram, par ūdenssaimniecības sistēmas attīstību, siltināšanu un pašvaldību lielākām tiesībām. Gerhards pauda pārliecību, ka ir nepieciešams palielināt pašvaldību kompetenci dažādās jomās. Kā piemēru viņš minēja siltumapgādi, kur pašvaldībām vajadzētu būt lielākai lomai.
Aktuāls esot arī jautājums par datu pieeju. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis pauda uzskatu, ka pašvaldībām datiem ir jābūt pieejamiem bez maksas. Gerhards skaidroja, ka ir plāns izveidot vienotu datu platformu, lai gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem tie būtu brīvi pieejami.
Tāpat Jaunsleinis aktualizēja jautājumu par birokrātijas mazināšanu mazo iepirkumu jomā, ar ko sastopas ne tikai pašvaldības, bet arī ministrijas. Ministrs solīja būt pašvaldību sabiedrotais, jo arī paša pieredze ar iepirkumiem liecinot, ka daudzkārt ir mēģinājumi būt sarežģītākiem, nekā nepieciešams. "Skaidrs, ka diskusija par iepirkumu likumu un tā padarīšanu dzīvotspējīgāku ir nobriedusi jau sen," atzina politiķis. Viņš piebilda, ka iepirkuma procesam ir jābūt caurspīdīgam, bet vienlaikus sistēma jāpadara efektīvāka.
Pašvaldību vadītājiem bija arī vairākas neskaidrības par dažādiem projektiem un tehniski jautājumi, uz kuriem Gerhardam nācās sniegt atbildes.
Uz sarakstu
