Finanšu ministre lūgusi pārskatīt ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu plānu

Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ministre, patlaban plānā iekļautie pasākumi nav vērtēti no lietderības viedokļa, proti, nav izvērtēts, kādi resursi jāiegulda to realizācijai un kāda no tiem būs atdeve.

Labāk mazāk pasākumu, bet lietderīgāki, skaidroja Reizniece-Ozola.

Ministre apliecināja, ka, piemēram, varētu atbalstīt videonovērošanas ieviešanu uz austrumu robežas.

Kā ziņots, janvārī vairāku diskutablu jautājumu dēļ vēl netika apstiprināts, bet pieņemts zināšanai sagatavotais Ēnu ekonomikas apkarošanas plāns 2016.-2020.gadam.

Finanšu ministrija ziņoja, ka Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.gadam jāprecizē septiņi no 50 pasākumiem.

Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.gadam iekļautie pasākumi paredz jaunus rīcības virzienus ēnu ekonomikas ierobežošanai un galvenās izmaiņas skars tādas nozares kā būvniecība, transports, tirdzniecība un pakalpojumu sniegšana, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs (V) iepriekš atzina, ka, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un starptautiskās labās prakses piemērus, jaunā plāna projektā ir būtiski paplašināts to pasākumu kopums, kuri attiecas tieši uz šīm nozarēm. Viņš piebilda, ka nedrīkst pieļaut konkurences priekšrocības negodprātīgiem komersantiem, kas pasliktina arī šo uzņēmumu darbinieku sociālo garantiju stāvokli gan šobrīd, gan nākotnē.

Kopumā FM no valsts pārvaldes iestādēm un nevalstiskajām organizācijām saņēma vairāk nekā 100 priekšlikumus ēnu ekonomikas ierobežošanai.

Plašāk skatieties LTV Ziņu dienesta sagatavotajā video sižetā.

Uz sarakstu