EM: par Latvijas pārstāvniecību ASV jādiskutē ar uzņēmējiem
Patlaban ir izveidotas un darbojas 14 Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ārvalstīs - Vācijā, Polijā, Krievijā, Francijā, Dānijā, Nīderlandē, Japānā, Zviedrijā, Krievijā, Norvēģijā, Lietuvā, Ukrainā, Ķīnā un Baltkrievijā, kas ir būtisks instruments, nodrošinot Latvijas komersantiem atbalstu šajos eksporta tirgos.
Latvijas ārējā ekonomiskā pārstāvniecība ASV strādāja no 2005.gada līdz 2009.gadam. Izvērtējot uzņēmēju vajadzības un pārstāvniecību darbības efektivitāti, kā arī ņemot vērā nepieciešamību 2009.gadā būtiski samazināt valsts izdevumus, tika pieņemts lēmums par pārstāvniecības ASV slēgšanu.
"EM regulāri izvērtē ekonomisko pārstāvniecību darbību, to sasniegtos rezultātus un efektivitāti, kā arī apzina Latvijas komersantu viedokli par esošo pārstāvniecību sniegto atbalstu un interesējošiem eksporta tirgiem, lai lemtu par jaunu pārstāvniecību atvēršanas nepieciešamību. Tādēļ 2014.gadā, kad valdība reaģējot uz Krievijas ieviesto embargo pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas piešķīra papildu finansējumu eksporta atbalsta instrumentiem, uz laiku līdz 2015.gada 31.decembrim ir izveidotas Latvijas ekonomisko pārstāvju amata vietas ārvalstīs - Somijā, Itālijā, Singapūrā, Ķīnā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Kazahstānā un Azerbaidžānā," informēja Urpena.
Pēc viņas teiktā, lai lemtu par jaunas ekonomiskās pārstāvniecības iespējamo atvēršanu ASV, ir nepieciešamas papildu diskusijas ar Latvijas uzņēmējiem un darba devēju organizācijām, kam šāds tirdzniecības veicināšanas kanāls varētu būt nozīmīgs. Tāpat būtu jāvērtē pārstāvniecības ASV darbības potenciālo izmaksu lietderība salīdzinājumā ar citiem eksporta tirgiem, kas ir būtiski Latvijas ekonomikas attīstībai.
"Saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sniegto informāciju Latvijas uzņēmējiem par ASV tirgu patlaban ir maza interese. Latvijas uzņēmēji lielākoties interesējas par mūsu valstij tuvākiem tirgiem, kā arī par Ķīnu," piebilda EM pārstāve.
Ņemot vērā to, ka papildu finansējums ekonomisko pārstāvju finansēšanai ir plānots tikai līdz šā gada beigām, bet eksporta tirgus apgūšana un investīciju piesaiste nav īstermiņa process, EM ieskatā valdībai vispirms būtu svarīgi izvērtēt jaunatvērto ekonomisko pārstāvniecību izmaksu lietderību un lemt par turpmāka finansējuma piešķiršanu, lai turpinātu šogad sākto pārstāvju darbu. Tikai tad var lemt par jaunu pārstāvniecību atvēršanas nepieciešamību.
"Ja netiek lemts par pārstāvniecības ASV atvēršanu, sadarbība ar ASV tiks īstenota jau pēc iepriekšējos gados veiksmīgi īstenotā modeļa - konkrētas un mērķtiecīgas Latvijas un ASV uzņēmēju vizītes augstāko amatpersonu delegāciju sastāvā, konkrētu nozaru braucienu ietvaros, individuālas vizītes, kā arī Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbinieku sadarbības veidošana ar ASV uzņēmēju un investoru pārstāvniecībām Eiropā," norādīja Urpena.
Vienlaikus viņa informēja, ka šā gada aprīlī un maijā LIAA plānots seminārs uzņēmējiem par ASV tirgus prasībām, savukārt maija beigās plānota ASV pārtikas iepircēju vizīte Latvijā.
Jau ziņots, ka jautājumu par LIAA pārstāvniecību aprīlī aktualizēja Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā, kas nosūtīja vēstuli Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V), ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (V) un ekonomikas ministrei Danai Reizniece-Ozolai (ZZS), kā arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Ārlietu komisijas priekšsēdētājiem ar aicinājumu atjaunot Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību Amerikas Savienotajās Valstīs.
Ārlietu ministrijā (ĀM) aģentūrai LETA norādīja, ka ministrija saredz potenciālu LIAA pārstāvniecībai kādā no ASV pilsētām un sniegtu nepieciešamo atbalstu, ja LIAA nāktu klajā ar ierosinājumu par pārstāvniecības atjaunošanu. ĀM norādīja, ka pārstāvniecības atjaunošana ļautu efektīvāk aizstāvēt Latvijas uzņēmēju intereses, kā arī veicinātu investīciju pieaugumu.
Savukārt LIAA direktors Andris Ozols atzina, ka Latvijas uzņēmējiem ir maza interese par ASV tirgu, bet LIAA pārstāvniecību šajā valstī varētu atvērt, ja sekos attiecīgs politisks lēmums. Pēc Ozola teiktā, LIAA pārstāvniecības ASV uzturēšana gadā izmaksātu no 100 000 eiro līdz 150 000 eiro atkarībā no darbinieku skaita.
LIAA informācija liecina, ka 2013.gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar ASV bija 333,6 miljoni eiro, kas ierindoja ASV 18.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā.
Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz ASV bija 188,2 miljoni eiro, kas veido 1,4% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports bija 145,4 miljoni eiro, kas veido 1% no Latvijas importa. Salīdzinājumā ar 2012.gadu eksports ir palielinājies par 5%, bet imports ir samazinājies par 16%.
2013.gadā ASV bija Latvijas 15.nozīmīgākais eksporta un 19.nozīmīgākais importa partneris. Tirdzniecības bilance ar ASV bija pozitīva - 42,8 miljoni eiro.
2013.gada beigās ASV uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā bija 158,4 miljoni eiro, no tiem 21% tika ieguldīti finanšu un apdrošināšanas darbībā, 21% tirdzniecībā un 20% apstrādes rūpniecībā. Savukārt Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas bija 1,3 miljoni eiro, kas ieguldīti tirdzniecībā (66%), veselības un sociālajā aprūpē (20%).
Pēc investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā 2013.gada beigās ASV ierindojās 7.vietā ar kopējo investīciju apjomu 346,1 miljons eiro un 719 aktīviem uzņēmumiem.
Uz sarakstu
