"Delna": korupcijas apkarošanā trūkst politiskās līderības
"Tas, ka esam pakāpušies reitinga novērtējumā, liecina par to, ka politiskā stabilitāte valstī, ir atzinīgi novērtēta no starptautisko ekspertu puses, kuru viedoklis arī tiek izmantots, lai veidotu indeksu. Korupcijas apkarošanā trūkst politiskās līderības, tādēļ joprojām esam starp tām valstīm, kur korupcija tiek vērtēta kā būtiska ekonomiskās izaugsmes problēma. Par to liecina arī skeptiskais biznesa pārstāvju un sabiedrības vērtējums Korupcijas uztveres indeksā," sacīja Voika.
Kā ziņots, situācija Latvijā, salīdzinot ar pagājušo gadu, nedaudz uzlabojusies. Ja pērn ar 49 no no 100 iespējamiem indeksa punktiem Latvija 177 valstu rangā ierindojās 54.vietā, tad šogad Latvija ar 53 punktiem dala 49.vietu ar Kostariku un Ruandu.
"Delna" akcentē, ka Latvija joprojām atrodas starp divām trešdaļām pasaules valstu, kurās korupcija saglabājas kā nopietna problēma, bet kāpums norāda, ka Latvija ir spērusi mazus soļus ceļā uz tiesiskas valsts statusu.
Indekss sniedz viegli saprotamu novērtējumu par korupcijas līmeni un tā izmaiņām valsts pārvaldē un pārējā publiskajā sektorā, kā arī Latvijas situācijas salīdzinājumu ar citām valstīm. Ar jēdzienu "korupcija" indeksā tiek saprasta amatpersonai uzticētās varas izmantošana privātam labumam.
Korupcijas uztveres indeksa vērtējuma kāpums esot cieši saistīts ar ekonomisko izaugsmi, par ko liecina Latvijas iekšzemes kopprodukta straujais pieaugums pēdējos divos gados. Organizācija atgādina, ka Latvijai šis indekss visstraujāk uzlabojās 2001-2002.gadā, kad sākās ekonomiskais uzplaukums un tika izveidots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), bet būtisks kritums bija vērojams 2008.gadā, kad iestājās ekonomiskā krīze un atkal uzplauka ēnu ekonomika un pieauga publiskā sektora loma uzņēmējdarbības veicināšanā.
No institucionālā viedokļa korupcijas mazināšanā Latvija esot starp labākajām Austrumeiropas valstīs. Eksperti, kas novērtējuši Latviju atzinīgi, ir daudz informētāki par izmaiņām dažādos tiesību aktos, piemēram, ka par nekvalitatīvu iepirkumu veikšanu publiskā sektorā iesaistītajām pusēm draud administratīvā atbildība. Sabiedrībai gan vēl nav pietiekami daudz pierādījumu tam, ka negodprātīga rīcība tiek atbilstoši sodīta, tādēļ vērtējums ir skeptisks, klāsta "Delna".
"Delnas" ieskatā, ja būtu veikti būtiski pasākumi korupcijas apkarošanas virzienā, vairāk strādāts, piemēram, ar sabiedrības informēšanu par to, ka iecietība pret korupciju rada neatgriezeniskas sekas, rezultāti būtu labāki. Kritiski esot vērtējams darbs tiesu sistēmas sakārtošanas virzienā, atklātības nodrošināšanā Saeimā un labas pārvaldības principu ieviešanā publiskajā sektorā, tai skaitā pašvaldībās.
"Atkārtoti ievēlot politiķus, kas turpina darboties pēc ierastām shēmām, pavirši izturas pret organizāciju pārvaldības praksi un turpina izšķērdēt nodokļu maksātāju naudu, mēs dodam mandātu korupcijas purva uzturēšanai," uzsver "Delnas" direktors Gundars Jankovs:
Jankovs norāda, ka laikā, kad ir kritusi valdība un sabiedrību satrieca privātajā un publiskajā sektorā strādājošo cilvēku nolaidības radīta traģēdija, arvien biežāk parādās informācija, ka cilvēki ir redzējuši nepilnības, pārkāpumus un nolaidību, bet nav par to ziņojuši. Arī "Transparency International" pētījumi rādot, ka tikai katrs otrais būtu gatavs ziņot par korupcijas vai negodprātīgas rīcības gadījumiem, no kuriem 50% to darītu tikai anonīmi.
"Delnas" vērtējumā Korupcijas uztveres indeksu iespējams uzlabot, sakārtojot jomas, kurās ilglaicīgi nav veikti sistēmiski uzlabojumi, tostarp tiesu sistēmu, uzlabojot gan tiesu, gan izmeklēšanas procesu, lai tas būtu efektīvs, ātrs un nekorumpēts. Tāpat arī būtu jāievieš trauksmes cēlāju tiesiskais regulējums, lai iedrošinātu cilvēkus ziņot un mazinātu iecietību pret korupciju. Savukārt valsts un pašvaldības labas pārvaldības principiem jāspēj nodrošināt atklātu Saeimas darbu, godīgu ierēdniecību un pašvaldību darbu, kā arī efektīvus pretkorupcijas pasākumus.
Uz sarakstu
