Bijušā Kandavas mēra maksātnespējas procesā plāno izsolīt viņa nekustamos īpašumus
Saskaņā ar Bāreņa maksātnespējas procesa administratores paziņojumu ar lejupejošu soli otrajā izsolē 9.jūnijā plkst.10 Rīgā, Antonijas ielā 5-5, plānots izsolīt parādniekam Rolandam Bārenim piederošos nekustamos īpašumus kā lietu kopību, kas sastāv no savstarpēji funkcionāli saistītiem nekustamajiem īpašumiem.
Nekustamo īpašumu kopumā ietilpst īpašums Zīļu ielā 4, Kandavā, kas sastāv no zemesgabala 1200 kvadrātmetru platībā un dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas jaunbūves, un īpašums Zīļu ielā 4A, Kandavā, kas sastāv no zemesgabala 1405 kvadrātmetru platībā ar divām ēkām (palīgēku-garāžu un jaunbūvi-noliktavu).
Pirmā īpašuma vērtības piedzinēji ir "Nordea Bank Finland Plc" Latvijas filiāle un SIA "Radikāls trests". Otra īpašuma vērtības piedzinēji ir "Nordea Bank Finland Plc" Latvijas filiāle un AS "Citadele banka".
Nekustamo īpašumu novērtējums un izsoles sākumcena ir 311 400 eiro. Par dalību izsolē iemaksājamā nodrošinājuma summa ir 31 140 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.
Visām personām, kurām uz nekustamajiem īpašumiem ir tiesības, kas nepieļauj to pārdošanu izsolē, jāpieteic savas prasības tiesā līdz izsoles dienai, teikts paziņojumā.
Ar pašu Rolandu Bāreni aģentūrai LETA šonedēļ neizdevās sazināties.
Izmaiņas un likvidāciju piedzīvojuši arī Bāreņa īpašumā esošie uzņēmumi, liecina Uzņēmumu reģistra informācija "firmas.lv".
Kopš 2008.gada pilnībā Bārenim piederošajai 1997.gadā dibinātajai SIA "ANS" nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas izpildes procesā 2013.gada septembrī ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes lēmumu tika piemērots pārreģistrācijas aizliegums amatpersonu maiņai, uzņēmuma reorganizācijai, uzņēmuma veida maiņai un uzņēmuma vai tā daļu īpašnieku maiņai.
Savukārt šā gada 26.martā SIA "ANS" likvidēta. Uzņēmums atradās Mārupes novadā, lidostas "Rīga" teritorijā, un tā pamatkapitāls pirms likvidācijas bijis 111 980 eiro. Pēc datiem, uzņēmums nodarbojās ar transportlīdzekļu vadītāju apmācību, tāpat starp tā darbībām ietilpa mārketings, mašīnu, rūpniecības iekārtu, kuģu un lidaparātu vairumtirdzniecības starpnieku darbība un cita veida vairumtirdzniecība.
Pirms trim gadiem, 2012.gada 28.decembrī, likvidēts arī 1998.gadā dibinātais un kopš 2003.gada pilnībā Bārenim piederošais SIA "Selkoms", kas kopš 2007.gada bija strādājis ar zaudējumiem. Šim uzņēmumam 2010.gada oktobrī tika sākts maksātnespējas process un pēcāk pabeigta bankrota procedūra. SIA "Selkoms" nodarbojās ar sakaru tehnikas un līdzekļu tirdzniecību.
Bārenis joprojām ir biedrību "Motoparks Kandava" un "Latvijas karogs" vadībā, savukārt no 2010.gada maija līdz 2014.gada jūlijam viņš bija vadībā arī Latvijas Pašvaldību darba devēju asociācijai, kura šogad, 4.februārī likvidēta.
Citu daļu uzņēmumos Bārenim vairs nav, bet, pēc "firmas.lv" informācijas, viņš ir prokūrists sievai Ilvai Bārenei (50%) un Māra Simanoviča SIA "Enrial Capital" (50%) piederošajam uzņēmumam SIA "JARVA", kas nodarbojas ar elektronisko ierīču, telekomunikāciju iekārtu un to daļu vairumtirdzniecību.
Agrāk, 2007.gadā, Bārenis īslaicīgi bija īpašnieks un valdes priekšsēdētājs SIA "VUNA", kas tagad pieder Pēterim Aleksandrovičam (50%) un Rolanda Bāreņa meitai Anetei Bārenei (50%). SIA "VUNA" nodarbojas ar graudaugu un citu lauksaimniecības kultūru audzēšanu, kā arī ar dārzeņu, dekoratīvo kultūru un stādu audzēšanu un lopkopību.
Savulaik Bārenis dibinājis viesu namu izmitināšanas servisu SIA "e-Manifest", kas viņam piederēja no 2004.gada līdz 2009.gadam, bet tagad tam ir citi īpašnieki.
No 2005.gada līdz 2006.gadam viņam pilnībā (100%) piederēja SIA "RNS", ko viņš arī vadīja. Patlaban uzņēmuma vienīgā īpašniece ir Ieva Bārene, kas, kā liecina 2006.gadā noslēgtais laulību līgums par mantas šķirtību, ir viņa bijusī sieva.
Kā ziņots, 2013.gada pašvaldību vēlēšanās Kandavas novada domes priekšsēdētājs vairs nekandidēja, bet viņa biedri no centriskās partijas "Latvijas Zemnieku savienība" (LZS) savā sarakstā kā pirmo piedāvāja agrāko vadītāju - Alfredu Ķieģeli.
Bārenis aģentūrai LETA apstiprināja, ka nolēmis nekandidēt vēlēšanās un to darījis veselības stāvokļa dēļ. Mērs norādīja uz veselības problēmām, atturoties to komentēt, jo nevēloties tās publiskot.
Pēdējā VID elektroniskajā datubāzē pieejamajā Valsts amatpersonas deklarācijā, kuru iesniedz pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas, par periodu no 2013.gada 15.jūnija līdz 2014.gada 15.jūnijam agrākais Kandavas novada domes priekšsēdētājs bija deklarējis uzkrājumus 14 229 eiro apmērā, savukārt parādsaistrības 987 195 eiro apmērā.
No transporta līdzekļiem viņam deklarēts vairs tikai 1993.gada izlaiduma mopēds "RMR 1.413". Lai gan, kā liecina LETA arhīvs, valsts amatpersonas deklarācijā par 2011.gadu Bārenim piederēja 2005.gada izlaiduma auto "Jaguar XKR" un 2008.gada izlaiduma "Renault Trafic", tolaik gada laikā viņš jau bija atvadījies no automašīnām "Maserati" un "Volvo S40".
Bāreņa ienākumi pēdējā deklarācijā nav publiskoti, savukārt amatpersonas deklarācijā par 2012.gadu ienākumos viņš deklarējis, ka Kandavas mēra algā saņēmis 15 544 latus (22 117 eiro), bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra viņam pārskaitījusi pabalstu 453 latu (645 eiro) apmērā. Togad bijuši arī citi ienākumi no privātpersonām, tostarp no īpašumu pārdošanas. Pavisam 2012.gadā Bārenis bija nopelnījis 61 397 latus (87 360 eiro).
Iepriekš jau ziņots, ka vēl 2011.gadā Kandavas novada domes priekšsēdētāja Rolanda Bāreņa (ZZS) ienākumi pērn bijuši 196 241 lata (279 227 eiro) apmērā, kas ir par 21% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina VID elektroniskajā datubāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija.
Kaut arī tolaik Bāreņa ienākumi tālu pārsniedza kaimiņu pašvaldību vadītāju ienākumus, viņš nebija no augstāk atalgotajiem domes priekšsēdētājiem, un viņa ienākumu lielāko daļu veidoja privāti darījumi, kamēr Kandavas novada domē tās vadītājs algā saņēmis 10 043 latus (14 290 eiro).
Uz sarakstu
