Augstākās tiesas reforma nebūšot pamats tiesnešu atbrīvošanai no amata
Valdība jaunnedēļ skatīs Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palātas likvidācijas ietekmi uz tiesvedību krimināllietās, norādot, ka reforma nevar būt par pamatu tiesneša atbrīvošanai no amata un jārisina jautājums par šo tiesnešu turpmāko karjeru.
Likums nosaka, ka AT Krimināllietu tiesu palāta darbojas līdz 2014.gada 31.decembrim. Reformas laikā jau ir veiktas izmaiņas attiecībā uz krimināllietu piekritības maiņu un no 2012.gada 1.jūlija visas krimināllietas kā pirmās instances tiesas izskata rajona (pilsētu) tiesas.Savukārt, lai nodrošinātu, ka AT no 2015.gada vairs neskata krimināllietas apelācijas kārtībā un funkcionē vienīgi kā kasācijas instance, Saeima 2013.gada 19.decembrī pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, nosakot, ka lietās, kuras izskatītas apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā, apelācijas kārtībā pēc 2014.gada 1.janvāra pārsūdzētu nolēmumu izskata tā pati apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa.
Arī lietas, kuras nodotas izskatīšanai AT Krimināllietu tiesu palātā līdz 2013.gada 31.decembrim, bet kurās tiesas izmeklēšana nav uzsākta līdz 2014.gada 30.jūnijam, nodod izskatīšanai apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai, kā arī veikti citi grozījumi.
Kā izriet no AT sniegtās informācijas, kas sniegta 11.martā, AT Krimināllietu tiesu palātas lietvedībā kopā ir 126 neizskatītās krimināllietas. Kā norādīja AT, no šīm 126 krimināllietām pie optimistiskākā scenārija - ja neizveidosies šobrīd neparedzami lietas atlikšanas apstākļi, nepastāvēs lietas atlikšanas iemesli - līdz šā gada beigām varētu tikt izskatītas 114 krimināllietas.
Tomēr precīzu krimināllietu skaitu, kas varētu palikt neizskatītas līdz gada beigām, pašreiz nevar paredzēt.
Saskaņā ar AT sniegto informāciju gadījumu, kad lietas izskatīšana Krimināllietu tiesu palātā netiks pabeigta un tiks nodota apgabaltiesai izskatīšanai apelācijas kārtībā, varētu būt ļoti maz. Tāpēc noteikt garāku pārejas periodu un pārcelt reformas pabeigšanas brīdi nebūtu lietderīgi, norādīts informatīvajā ziņojumā.
Attiecībā uz tiesnešu vietām AT Krimināllietu departamentā no 2015.gada 1.janvāra tiek plānotas četras papildu tiesneša vietas. AT Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu palīga amata vietas tiks pārceltas uz Krimināllietu departamentu, savukārt kancelejas darbinieku štata vietas izdalītas pārējām tiesas struktūrvienībām, kuras pašreiz strādā nepilnā sastāvā.
Tāpēc ir risināms jautājums par Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu turpmāko karjeru, un iespējami tādi jau pašreiz likumā "Par tiesu varu" paredzēti risinājumi kā Krimināllietu palātas tiesneša pāriešana darbā citā AT struktūrvienībā, tiesneša ar viņa piekrišanu pārcelšana uz vakanto tiesneša amatu apgabaltiesā vai rajona (pilsētas) tiesā un tiesneša ar viņa piekrišanu norīkošana darbā citā tiesā uz laiku no trim mēnešiem līdz trim gadiem.
Tomēr, TM ieskatā, nepieciešams paredzēt iespēju tiesnesim uzreiz doties pirmstermiņa izdienas pensijā. Pie pašreizējā normatīvā regulējuma, ja kāds no AT Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem izteiktu vēlmi pēc paša gribas doties priekšlaicīgā pensijā, viņam nebūtu tiesības saņemt izdienas pensiju.
AT Krimināllietu tiesu palātas likvidācija būs saistīta resursu pārdali starp AT un Tiesu administrācijas (TA) budžetu. Kā norādīja AT, kā viena no tās prioritātēm ir stiprināt AT departamentu kapacitāti. Līdz ar to līdzekļu apmērs, ko AT ir paredzējusi pārdalīt TA ir 165 124 eiro. Savukārt TA nepieciešamā summa, kas būtu paredzama kā ikgada finansējums, lai nodrošinātu ar finansējumu piecu tiesnešu sastāvu izveidi, ir 311 441 eiro.
Tāpat 2015.gadā papildus nepieciešami līdzekļi 33 340 eiro apmērā, lai nodrošinātu jaunu tiesas sastāvu ar materiāltehniskajiem līdzekļiem. Ievērojot minēto, TA būs nepieciešami papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta 2015.gadā 179 657 eiro apmērā, 2016.gadā un turpmākajos gados - 146 317 eiro apmērā.
Uz sarakstu
