ĀM: ES joprojām ir vienota nostāja par Krievijai noteiktajām sankcijām
Ceturtdien, 29.janvārī, gaidāmajā ārkārtas ES Ārlietu padomes sanāksmē, kur Latviju pārstāvēs Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V/RP), tiks skatīts jautājums par ES attiecībām ar Krieviju, ņemot vērā atbalstu, ko Krievija turpina sniegt separātistiem Ukrainas austrumos.
Jautāts par iespējamiem lēmumiem un to gaitu, Eihenbaums norādīja, ka "mēs zinām, ka Grieķijā notikušas vēlēšanas".
"Mēs esam redzējuši un dzirdējuši, ko grieķu jaunā valdība no pirmdienas ir teikusi. Tajā pašā laikā mēs ļoti labi zinām, ka pastāv kontinuitāte, kas ir jebkurai demokrātijai. Ar iepriekš teikto ir jārēķinās arī tiem, kas pārņem varu," skaidroja Eihenbaums, atzīstot, ka Eiropa joprojām ir vienota. "Ja kādam ir atšķirīgs viedoklis par kādu taktiku, tas jau ir cits jautājums."
Svētdien Grieķijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja kreiso ekstrēmistu partija SYRIZA, kas tiek uzskatīta par Maskavai izteikti draudzīgu politisko spēku. Grieķijas jaunā premjerministra Alekša Cipra birojs šonedēļ pauda neapmierinātību, ka ES līderu aicinājums noteikt Krievijai tālākus ierobežojošus pasākumus nav ticis saskaņots ar Grieķiju.
Jautāts, vai Grieķijas jaunās valdības nostāja varētu negatīvi ietekmēt ES lēmumu, Eihenbaums atbildēja noliedzoši.
"Es tā nedomāju. Ja mēs skatāmies, ko saka atbildīgie ES politiķi un ES vadītāji, nostāja ir ļoti skaidra," viņš sacīja. "Šajā gadījumā mēs runājam par dažādām darbībām, kas varētu sekot."
Eihenbaums arī atgādināja par ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) 27.janvārī nosūtīto vēstuli ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikai Mogerīni, kurā norādījis, ka apstākļos, kad tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, nav šaubu par nepieciešamību saglabāt spēkā esošos ierobežojumus, kā arī izvērtēt nepieciešamību tos paplašināt.
Jāatzīmē, ka ES dalībvalstu pārstāvji Grieķijas iebildumu dēļ nav spējuši panākt konsensu jautājumā par jaunu sankciju noteikšanu Krievijai, trešdien apliecināja ES diplomāti.
ES vēstnieki trešdien tikās Briselē, lai spriestu par jauniem soļiem pret Krievijas amatpersonām, uzņēmumiem, Maskavas atbalstītajiem separātistiem un esošo sankciju darbības posma pagarināšanu līdz decembrim.
Kā radio "Brīvība" pastāstīja ES diplomāti, viņi nav spējuši panākt vienprātību, jo Grieķijas pārstāvji iestājušies pret.
ES vēstnieki vienojušies no jauna tikties šodien, lai panāktu vienošanos par iespējamām sankcijām vēl pirms ES ārlietu ministru sanāksmes, kas arī ir paredzēta šodien.
Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Uz sarakstu
