Agešins: Vējonim jāapdomā referenduma rosināšana par Saeimas atlaišanu
Topošās valdības veidošanas procesā ir iespējami divi scenāriji, kad vai nu pašreizējās koalīcijas partijas panāks sev vēlamu rezultātu, vai arī otrajā variantā Valsts prezidentam Raimondam Vējonim jāapdomā iespēja par rīkojuma ar numuru trīs izdošanu, kas paredzētu referenduma rosināšanu par Saeimas atlaišanu, aģentūrai LETA sacīja partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.
Viņš norādīja, ka pašlaik parādās pseidokandidāti, kurus kāds burvju mākslinieks izvelk no sava cilindra, un pēc tam tie brīnumainā kārtā pazūd. Valdības veidošanas procesu tauta uztver ar milzīgu sašutumu un dusmām, sabiedrība jūtas atstumta, tāpēc kļūst apātiska un vienaldzīga pret notiekošajiem procesiem, pauda politiķis.
Pašlaik ir iespējami divi reālākie situācijas attīstības varianti, no kuriem viens paredz to, ka valdošās koalīcija partijas panāks sev vēlamu rezultātu, skaidroja Agešins. Šie politiskie spēki nevēlas atteikties no savām "muižām", kas izpaužas pārraudzītajās ministrijās, kurās strādā partiju iecelti pārstāvji. Valdību veidojošās partijas vēlas saglabāt vai pat paplašināt savas ietekmes sfēras, līdz ar to tās nav gatavas runāt par ministriju un to darbinieku skaita samazināšanu, akcentēja politiķis. Ja arī nākamo valdību veidos trīs "vecās" koalīcijas partijas, tad nemainīsies pašreizējā situācija, kad šie politiskie spēki nedomā par cilvēku un valsts interesēm, norādīja "Saskaņas" frakcijas priekšsēdētāja vietnieks.
Kā otru variantu viņš minēja iespēju Vējonim apdomāt rīkojuma ar numuru trīs izdošanu, kas paredzētu referenduma rosināšanu par Saeimas atlaišanu. Pretējā gadījumā var sanākt, ka arī Valsts prezidents izskatītos tikpat nesmuki kā "vecās" koalīcijas partijas, piebilda politiķis.
Agešins arī pauda uzskatu, ka, neraugoties uz partijas "Vienotība" lēmumu pieņemšanas niansēm, pēc būtības šī politiskā spēka kandidāts premjera amatam ir partijas līdere Solvita Āboltiņa.
Kā ziņots, valdības veidošanas laiks un premjera meklējumi iezīmē saspringtas pašreizējo koalīcijas partneru attiecības, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.
Tiek prognozēts ka Vējoņa rīcība sagaidāma otrdien, 12.janvārī, pēc Valsts prezidenta atgriešanās Latvijā, kad varētu tikt nominēts Ministru prezidenta kandidāts. Kā iespējamais kandidāts joprojām tiek uzskatīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (V).
Kā ziņots, Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei") nolēmis atteikties kandidēt uz Ministru prezidenta amatu. Viņš iepriekš bija atzinis, ka šim amatam viņu uzrunājis Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Jau ziņots, ka pēc Vējoņa pirmajām konsultācijām ar iespējamiem Ministru prezidenta amata kandidātiem pagaidām nav radusies skaidrība, kura persona varētu tikt nominēta premjera amatam. Valsts augstākās amatpersonas konsultācijas šajā jautājumā vēl turpinās.
Kā iespējamais kandidāts iepriekš tika minēts Šadurskis.
Iepriekš pēc neformālām sarunām ar Valsts prezidentu finanšu ministrs Jānis Reirs (V) atteicās no iespējas kļūt par valdības vadītāju.
Īsu brīdi pēc valdības demisijas un vēl pirms tam, kad Vējonis uzņēmās iniciatīvu premjera amata kandidāta izvēlē, demisionējusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) kā savu iespējamo pēcteci bija nosaukusi iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V). Ministrs gan drīz vien pēc tam atteicās no iespējas kļūt par premjera amata kandidātu.
Uz sarakstu
