Āboltiņa: vienoti jānosoda Krievijas agresīja Ukrainā
Āboltiņa ES dalībvalstu nacionālo parlamentu spīkeru konferences laikā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā piedalījās Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
"Satraucošā politiskā situācija Ukrainā liecina, ka šobrīd ir jo īpaši svarīgi, lai ES dalībvalstis un starptautiskās organizācijas skaidri un vienoti nosodītu Krievijas agresīvo un neleģitīmo rīcību. Tikai kopīga starptautiskās sabiedrības rīcība var novērst tālākus satricinājumus un apdraudējumu reģionā," sarunā ar Baltijas un Ziemeļvalstu kolēģiem uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Āboltiņa norādīja, ka pašlaik mēs vairs nerunājam par atsevišķu valstu brīvību un drošību, bet par kopīgo drošības telpu, kas balstīta uz kopīgām demokrātiskām vērtībām.
Tikšanās laikā tika pārrunāta arī NB8 valstu parlamentu priekšsēdētāju nākamā tikšanās, kas pēc Saeimas priekšsēdētājas iniciatīvas šī gada maijā tiks rīkota Moldovā, tādējādi simboliski apliecinot Austrumu partnerības nozīmi politiskajā dienaskārtībā.
Ņemot vērā notikumu virzību, Āboltiņa aicināja Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētājus izvērtēt iespēju NB8 un Višegradas valstu spīkeru tikšanos rīkot Ukrainā. Tāpat parlamentu priekšsēdētāji tikšanās laikā pārrunāja gaidāmās Ukrainas prezidenta vēlēšanas, kas notiks 25.maijā, uzsverot nepieciešamību nosūtīt uz Ukrainu maksimāli daudz vēlēšanu novērotāju no nacionālajiem parlamentiem.
Baltijas un Ziemeļvalstu spīkeri diskusijās bija vienisprātis, ka ir vienlīdz svarīgi līdztekus Austrumu partnerībai aktualizēt arī jautājumus, kas saistīti ar situāciju Vidusjūras reģionā, tādējādi veicinot kopēju izpratni par jautājumiem, kas nozīmīgi visai ES.
Pasākumā nepiedalījās Norvēģijas un Islandes pārstāvji.
ES nacionālo parlamentu spīkeru konference ir viens no lielākajiem pasākumiem pēc Lietuvas prezidentūras ES Padomē noslēguma, ko organizē nacionālais parlaments. Starptautiskajā pasākumā kopumā piedalās 300 parlamentāro delegāciju locekļi un viesi no ES nacionālajiem parlamentiem, Eiropas Parlamenta un Austrumu partnerības valstīm. Konferences dienas kārtībā ir arī tādi temati kā parlamentu loma ekonomikas un finanšu krīzes seku risināšana, subsidiaritātes principa pārbaude parlamentos piecus gadus pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās, kā arī starpparlamentu sadarbība brīvības, drošības un tiesiskuma jomā.
Uz sarakstu
