Āboltiņa: jāveido politiķu valdība
Āboltiņa uzsvēra, ka prezidents precīzi noteica, ka jaunai valdībai ir jābūt "politiķu valdībai", kurā nevar "ielēkt cilvēki no malas". Viņa šo nostāju argumentēja ar to, ka jebkuram ministram, kurš sāk darbu no jauna un kuram nav izpildvaras pieredzes, nepieciešams laiks līdz pat sešiem mēnešiem, lai saprastu, kas valdībā notiek.
Prezidents diezgan precīzi lika saprast, ka vēlas, lai iesāktie darbi turpinātos un nebūtu eksperimentu, piebilda politiķe.
Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzsvēra, ka ir svarīgi, lai nākamā valdība turpinātu iesāktos darbus un spētu nodrošināt stabilu un prognozējamo finansiālo un ekonomisko politiku. Būtiski, lai nākamā valdība būtu rīcībspējīga, ar skaidru vairākumu, lai "nebūtu kārdinājuma padoties kaut kādam priekšvēlēšanu populismam un atkal sākt graut valsts finansiālus pamatus", pauda Dombrovskis.
Prezidents otrdien, 3.decembrī, neesot izteicis vērtējumu par "Vienotības" premjera amata kandidātiem, tomēr uzsvēris, ka par valdības vadītāju jākļūst spēcīgam cilvēkam, kas veidos stipru komandu.
"Vienotības" pārstāvji arī pauda savu viedokli par koalīcijas modeli, kas paredz pašreizējiem valdības partneriem piesaistīt Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Partijas pārstāvji arī pamatoja, kāpēc tas ir svarīgi, jo šai valdībai būs jāstrādā pēc Zolitūdes notikumiem un tai jābūt pietiekami konstruktīvai komandai, parādot, ka tā spēj strādāt, nevis strīdēties, klāstīja Āboltiņa.
Āboltiņa arī norādīja, ka "Vienotības" premjera kandidātam jau tagad parlamentā ir vismaz 39 balsis, jo arī "olšteinieši" un Reformu parija piekrīt, ka valdības vadīšana jāturpina "Vienotībai".
Savukārt Dombrovskis pastāstīja, ka, visticamāk, tuvākajā laikā notiks politiskās konsultācijas ar ZZS. Viņš arī uzsvēra, ka pēdējās trīs Saeimas, kuru laikā strādāja viņa vadītās valdības, "oligarhu partiju" ietekme samazinājās un patlaban tām Saeimā nav vairākuma.
"Šo virzienu uz tiesiskuma nostiprināšanu, naudas un oligarhu lomas samazināšanu politikā ir iespējamas īstenot," piebilda Dombrovskis.
Taujāta par Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") iespējamo ietekmi, piesaistot koalīcijā ZZS, Āboltiņa skaidroja, ka parlamentu sastāvs "ir tāds, kāds ir", lai varētu veidot labēji centrisko koalīciju. Turklāt "Vienotībai" un nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK nebija "sarkano līniju".
Arī neatkarīgi no Zolitūdes traģēdijas un premjera demisijas "Vienotība" uzskata, ka nepieciešams paplašināt koalīciju, lai valdība nostrādātu līdz nākamgad gaidāmajām vēlēšanām.
"Vienotības" valde ir nolēmusi Ministru prezidenta amatam piedāvāt trīs kandidātus - pašreizējo aizsardzības ministru Arti Pabriku (V), Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu un premjera padomnieku Intu Dālderi.
Pašreizējie valdības partneri konceptuāli atbalsta ieceri par plašāku koalīciju, kurā būtu pārstāvēti visi Saeimas labēji centriskie politiskie spēki, ieskaitot ZZS.
Savukārt politiskā apvienība "Saskaņas centrs" (SC), tiekoties ar Bērziņu, neesot piedāvājusi savu premjera kandidātu, tomēr SC ar Bērziņu ir bijusi vienādās domās, ka patlaban valdība jāveido no profesionāļiem, nevis parlamenta politiķiem.
SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu sacīja, ka SC un Bērziņa domas saskanēja tajā, ka Latvijā būtu vēlama un ir iespējama profesionālā valdība, ko varētu izveidot jau šogad. Taujāts, ko nozīmē profesionālā valdība, Urbanovičs atbildēja: "Kad nav tik neprofesionāla kā tagad."
Uz sarakstu
