Āboltiņa: Ir jādiskutē par bēgļu uzņemšanu
"Lai īstenotu "Rail Baltica" projektu, mēs esam gatavi paņemt no Eiropas 85% finansējumu, tas ir labi. Mēs rīkojam Eiropas Austrumu partnerības samitu, kurā gribam, lai visas 28 Eiropas Savienības dalībvalstis saprot, ka mūsu kaimiņi un robeža, un valstis, kas ir kaimiņos, ir mūsu atbildība viņiem palīdzēt demokratizēties. Vienlaikus mēs negribam dzirdēt neko, ka Spānijai, Portugālei un Itālijai ir problēmas ar bēgļiem. Man šāda attieksme liekas apbrīnojama," skaidro politiķe.
Viņasprāt, mēs nevaram izmest no vēstures to, ka pēc kara visi no padomju režīma bēgošie cilvēki atrada mītnes vietu citās valstīs.
Tādēļ esot jādiskutē par to, cik cilvēku un ar kādiem nosacījumiem mēs varam paņemt, lai nenodarītu pāri savam etniskajam sastāvam, savai ekonomikai, sociālajai sistēmai.
Piektdien Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Slovākija un Polija neatbalsta Briseles ieceri noteikt, ka visām dalībvalstīm jāuzņem noteikts skaits bēgļu.
Ar priekšlikumu noteikt bēgļu kvotas Eiropas Savienība (ES) nāca klajā, lai risinātu nepieredzētā Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu bēgļu pieplūduma problēmu.
Par bēgļu kvotām ES līderi lems samitā jūnijā.
Atbilstoši Eiropas Komisijas ierosinātajam bēgļu kvotu projektam Latvijai būtu jāuzņem 220 bēgļi, kuri patlaban atrodas ārpus ES.
Saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas datiem šogad Vidusjūru šķērsojuši jau 34 000 nelegālo imigrantu, no kuriem 1770 noslīka vai pazuda bez vēsts.
Pagājušajā gadā organizācija ziņoja par 3300 nāves gadījumiem.
Lai cīnītos pret masu nelegālo imigrāciju, ES vēlas arī pārtvert cilvēku kontrabandistu laivas Lībijas ūdeņos, pirms tās nonāk Eiropas jurisdikcijā. Tam nepieciešams ANO akcepts.
Uz sarakstu
