Engures pelēkajā kāpā šonedēļ norisināsies reti sastopamās pļavas silpurenes saglabāšanas talka
Viņš skaidroja, ka pļavas silpurene Engures pelēkajā kāpā šogad pavasarī konstatēta ievērojamā daudzumā un tā prasa specifiskus augšanas apstākļus. Talkas laikā pelēkajā kāpā paredzēts ravēt mazās priedītes, kas patlaban apdraud pelēkās kāpas biotopu un tai raksturīgo augu sugu pastāvēšanu.
Lapiņš norādīja, ka kāpu veido atklātas vietas, kur ir maz vai vispār nav koku un krūmu, zemi klāj ķērpji, sūnas un zemi lakstaugi. Līdz ar to tā ir vienīgā vai galvenā mājvieta daudzām gaismu prasīgām augu, ķērpju un dzīvnieku sugām, tostarp pļavas silpurenei.
Šis augs Latvijā ir īpaši aizsargājams, jo ir reta un saistīta ar specifiskiem augšanas apstākļiem. Tā aug tikai gaišas un atklātas vietas, kas visbiežāk raksturīgas gaišiem priežu mežiem, kāpām ar skraju augāju, reizēm arī sausām pļavām. Silpureni nomāc blīva augāja izveidošanās - tad tā izzūd, jo samazinās gaismas pieejamība.
"Lielākā daļa pelēko kāpu ir radušās un ilgstoši pastāvējušas cilvēka darbības ietekmē. Savulaik šīs kāpas pārsvarā izmantoja kā ganības, žāvēja tīklus, izvietoja laivas. Šodien tās funkcionē galvenokārt kā atpūtas un sportošanas teritorijas. Tā kā pelēko kāpu josla vairs netiek apsaimniekota, tā aizaug ar kokiem un krūmiem, tādējādi apdraudot vairāku īpaši aizsargājamu sugu pastāvēšanu," sacīja Lapiņš.
Kāpu atjaunošana nelielās platībās Latvijā līdz šim veikta Užavas un Ovīšu piekrastē, savukārt nākamajā gadā plānota pelēko kāpu atjaunošana Piejūras dabas parkā.
Kā ziņots, DAP, novērtējot piekrastes piemērotību publiska atpūtas projekta izveidei Engures teritorijā, atklājusi īpaši aizsargājamās pļavas silpureņu atradni, aģentūra LETA uzzināja DAP.
Atrastās pļavas dēļ, teritorijā nevarēs īstenot ieplānoto publisko atpūtas teritorijas izveidi.
Uz sarakstu
