Tukuma novada pašvaldībā par KNAB sodu uzjautrinās
Tā aģentūrai LETA pauda Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs ("Tukuma pilsētai un novadam"), kurš skaidroja, ka, viņaprāt, KNAB birokrātiski iespītējies likuma pantu traktējumā, ignorējot pašvaldības lēmuma būtību, turklāt KNAB traktējums, viņaprāt, administratīvajā tiesā būtu apstrīdams, taču viņš to nevēlas darīt, jo tas būtu bezjēdzīgs strīds.
Šulcs gan apšauba lietderību iztērētajiem valsts resursiem, kurus KNAB veltījis šāda gadījuma izmeklēšanai. "Ja viņi velta tādas pūles šādiem gadījumiem, tad pilnīgi noteikti viņiem trūkst darbinieku, zinot, ka ir daudz nopietnāku lietu, ko izmeklēt," secināja Šulcs.
"KNAB sodīja ne tikai mani, bet visus domes deputātus, jo par prēmijas izmaksu Zemgales vidusskolas direktoram balsoja visa dome un balsojums bija vienbalsīgs, izņemot vienu deputātu, kurš nepiedalījās domes sēdē. Deputātiem piemēroja 50 latu sodu, man - 55 latu sodu. Ironiski ir tas, ka "par" balsoja un sodīts ticis laikam arī tas deputāts, kurš, cik man zināms, KNAB par to noziņoja," skaidroja Tukuma mērs.
Viņš informēja, ka tas nebija balsojums par kārtējo prēmiju, kādas 2011.gadā bija liegts izmaksāt. Šis balsojums bija par īpašu prēmiju saistībā ar negadījumu 2011.gada janvārī, kad sniega svaru neizturēja un iebruka Tukuma novada Zemgales vidusskolas aktu zāles jumts 500 kvadrātmetru platībā.
Pēc šā negadījuma Zemgales vidusskolas direktors, kurš gan rīkojās saimnieciski un pašaizliedzīgi šī negadījuma seku likvidēšanā, nolēma, ka nav bijis pietiekami uzmanīgs un iesniedza atlūgumu, lai dotos pensijā, skaidroja Tukuma mērs.
Direktors esot strādājis ilgus gadus, sabiedrībā bijis iecienīts, saņēmis daudzus apbalvojumus, taču ne tāpēc viņš ticis prēmēts. "Ņemot vērā viņa rīcību avārijas gadījumā, dome, atbilstoši visiem normatīvajiem aktiem balsoja par prēmiju, kas vienas algas apmērā izmaksājama - par varonīgu rīcību pašvaldības vai valsts mantas glābšanā, un uz šāda tipa prēmiju neattiecās 2011.gada liegums par prēmiju izmaksām," skaidroja Šulcs.
KNAB pārstāvji Šulcam gan skaidrojuši, ka, iestādes ieskatā, pagājis pārāk ilgs termiņš šādas prēmijas par varonību izmaksai, taču tā esot tikai KNAB interpretācija un likumā nav noteiks, cik ilgā laikā pēc valsts mantas izglābšanas būtu izmaksājama šāda prēmija - tūlīt pēc avārijas vai pusgadu vēlāk, pauda Šulcs.
Viņš gan šajā gadījumā saskata vienu kļūdu, saistībā ar kuru rājienu dabūšot atbildīgs darbinieks pašvaldības administrācijā. "Deputāti balsoja par prēmiju saistībā ar varonību, taču pašvaldības darbinieks vēlāk rīkojumā pierakstīja pāris lieku vārdu, - "un par ilggadēju darbu", un tā juridiski bija kļūda, kas ļāvusi apšaubīt rīkojumu par prēmiju. Neko nevajadzēja pievienot, un arī man pašam vajadzēja būt uzmanīgākam, kad parakstīju šo rīkojumu," skaidroja Tukuma mērs.
Viņš skaidroja, ka pašvaldībā daudzi, tostarp sodītie deputāti, uzjautrinājušies par šādu apjomīgu KNAB izmeklēšanu pusotra gada laikā saistībā ar birokrātisku kļūdu. Šulcs nolēmis netiesāties un samierinājies ar piemēroto sodu.
Tukums24.lv jau vēstīja, ka KNAB konstatējis, ka Tukuma novada domes priekšsēdētāju Juris Šulcs balsojis par prēmijas izmaksu Zemgales vidusskolas direktoram, kā arī izdevis rīkojumu par prēmiju izmaksu šim direktoram par ilggadēju Zemgales vidusskolas vadību. Šādā veidā Šulcs neievēroja likumā pašvaldības institūcijām noteikto ar atlīdzību saistīto izdevumu ierobežojumu izmaksāt prēmijas 2010. un 2011.gadā.
Turklāt saskaņā ar likumu pašvaldības amatpersonu var prēmēt atbilstoši pašvaldības institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem, taču lēmumā par prēmijas izmaksu premēšanas kritēriji netika norādīti.
KNAB secināja, ka Šulcs pārkāpumu izdarījis aiz neuzmanības. Birojs mēram par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu piemēroja 55 latu naudas sodu.
Uz sarakstu
