Soļotājs vada Tukuma ledus halli

Modris Liepiņš
Modris Liepiņš

Kā ikviens uzņēmums un organizācija, arī "Tukuma ledus halle" piedzīvo dažādas pārmaiņas. Par līdz šim paveikto un vēl iecerētajiem darbiem intervijā pilsētas informācijas portālam Taukum24.lv stāsta SIA "Tukuma ledus halle" direktors Modris Liepiņš.

Cik lielā mērā jums izdodas būt par ģimenēm draudzīgāko vietu Tukumā, kā jūs esat norādījuši bukletā?
Domāju, ka mēs spējam to arī realizēt. Mūsu piedāvājumu klāsts tiešām ir plašs. Nosaukums "Tukuma ledus halle" rada priekšstatu par "aukstu iestādi", bet mēs varam nodrošināt gan sporta aktivitātes, gan arī viesnīcu, kas ir kompleksā. Tajā ir arī tā dēvētie ģimenes numuri, kuros var dzīvot četri vai pieci cilvēki. Cenas ģimenei ir pieņemamas. Var pasūtīt ēdienus atbilstoši savai gaumei. Ir arī tā saucamais "saunas komplekss" ar saunu un džakuzi. Bērniem ir rotaļu istaba, ko iedzīvotāji izmanto gan ikdienā, gan svinot jubilejas. Telpa ir gana plaša, lai bērni varētu brīvi padauzīties.

Vai tajā darbojas kādi pasaku tēli?
Šo pakalpojumu mēs paši nenodrošinām, bet Tukumā ir meitenes, kas labprāt to dara.

Vai jums ir izveidojušās kādas tradīcijas kopš jūs vadāt šo iestādi (no 2008. gada)?
Runājot par pasākumiem, ir vairāki, bet nupat ir pienācis laiks kaut ko pamainīt, lai neiestātos rutīna. Tradicionāli pasākumi ir Lieldienas, maija svētki, bērnu svētki, vienmēr aktīvi piedalāmies pilsētas svētkos, arī Rojas svētkos. Tāpat svinam Mārtiņdienu un rīkojam Jaungada pasākumus. Pēc ilgāka pārtraukuma atjaunojām Sporta laureātu godināšanu. Bet šogad nerīkojām ne Lieldienu, ne maija svētku pasākumus, jo paši vairs nesajutām to garšu. Jāņem vērā arī tas, ka, ja kāds lielāks atpūtas pasākums tiek rīkots kultūras namā, tad pietrūkst publikas ledus halles rīkotajam, un otrādi. Tie pasākumi, kas notiek ārā pie halles parasti ir ar sportisku ievirzi, aktīva dzīvesveida popularizēšanai.

Plānojam vairāk orientēties uz lielākiem pasākumiem ar sportisku ievirzi, jo tad arī zinām, ka cilvēku masas būs lielākas. Tad ir vērts ieguldīt darbu.

Vai jums pašiem nav savas skatuvītes āra pasākumiem, to nākas nomāt?
Jā, parasti mēs nomājam. Šogad uz Lieldienām bija koncerts. Novadā Pūre ir iegādājusies skatuvīti, tā ir pieejama par pieņemamu cenu.

Cik bieži vietējie uzņēmumi pasūta organizēt savas sporta spēles?
Sporta spēļu nav bijis daudz. Parasti iestādes šurp nāk, lai vienkārši atpūstos un labi paēstu. Mums ir ballītes, mūzikas vakari. Mēs piedāvājam ēdināšanu un gan lielākas, gan mazākas telpas. To kolektīvi bieži izmanto.

Vai pašvaldības aģentūras statuss jums palīdz attīstīties? Nesasien rokas?
Mēs šobrīd vairs neesam aģentūra, bet nu jau gadu strādājam kā pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA). Bet lielos vilcienos tas neko nemaina, jo vienmēr esam strādājuši ar uzstādījumu, ka naudas līdzekļi mums jānopelna pašiem. Man, kā vadītājam, darbs jāorganizē tā, lai es visiem darbiniekiem varētu samaksāt algas, lai varētu nomaksāt visus rēķinus par elektrību, siltumu, ūdeni. Tie cipari ir fantastiski!

Jums nav savas katlumājas?
Mēs ņemam gan pilsētas siltumu, gan ūdeni. Un tie cipari patiešām ir ļoti, ļoti lieli. Mums ir 25 darbinieku kolektīvs, kam visiem laikus jāizmaksā algas.

Cik jums aiziet uz komunālajiem maksājumiem ziemas mēnešos?
Elektrība ir lielākais cipars. Pagājušogad vasarā mēs jau pārkāpām desmit tūkstošus, šogad, paldies dievam, vēl ne. Ziemā klāt nāk siltuma izmaksas, kas ir četri līdz pieci tūkstoši latu, bet elektrības izmaksas attiecīgi samazinās līdz 7-8 tūkstošiem latu.

Vai viesnīca ir pietiekoši noslogota arī ziemas mēnešos?
Jā. Labi, ka pie mums brauc daudz sportistu, mēs organizējam arī pasākumus, un tādā veidā faktiski spējam šo halli uzturēt - ar pasākumiem, ar nometnēm. Ja mums būtu jābalstās tikai uz vietējiem resursiem, respektīvi, uz iedzīvotāju skaitu, tad halli nāktos slēgt.

Savulaik gan Jelgavā, gan Ozolniekos un visur kur tika atvērtas dažādas halles, jo domāja, ka ļoti daudz vajag hokeja treniņu vietu un hokejs strauji uzplauks. Kā jūs vērtējat - vai hokeja treniņu vietas šobrīd valstī ir pietiekošā skaitā vai varbūt par daudz?
Mūsu apkārtējā reģionā tiešām ir ļoti daudz hokeja haļļu. Vidzemē, piemēram, ir tikai viena - Valmieras halle, tuvākā tad ir Ogrē. Viņiem, protams, ir vieglāk, jo nav tik liela konkurence. Tajā pašā laikā mums ir hokeja komanda, kurai šeit ir mājasvieta, un pozitīvi ir tas, ka arī pārējās komandas ir tepat kaimiņos - Rīga, Jelgava, Ventspils, Talsi retāk. Arī Liepāja ir tālais reiss, un tas ir labi, ka nav jābrauc uz Valmieru vai Daugavpili. Izmaksas uzreiz ir mazākas, jo nav tālie pārbraucieni.

Prieks ir par Tukuma hokeja komandu - kā viņa veidojas, kā aug. Pagājušogad Latvijas čempionātā mēs startējām ar divām komandām - U14 un U16 puišiem, kas bija kopā ar Ventspili. Latvijas čempionātā abas komandas izcīnīja otro vietu Latvijā. Šogad jau ir četras vecuma grupas (U10, U12, U16, U18), kas spēlē Latvijas čempionātā kā Tukuma hokeja kluba komandas, spēlētāji nav salikti kopā ar Ventspili vai Jūrmalu. Protams ir puiši, kas gan trenējas, gan spēlē mūsu komandā no Talsiem, Ventspils, Jūrmalas.

Mērķis būtu nodrošināt tādus treniņapstākļus, lai labi spēlētāji paliktu šeit, neaizskrietu projām. Lai būtu komanda, kas spēlē Latvijas čempionātā. Tad jau tā būtu tāda pilna piramīda, lai jaunajiem spēlētājiem ir uz ko tiekties.

Hokeja komandas uzturēšana ir papildus izmaksas. Vai ir kādas domes dotācijas?
Jā, bez domes atbalsta mēs hokeja komandas neuzturētu. Atbalstot jaunos hokejistus un jaunos daiļslidotājus, dome atbalsta mūs kā halli. Par ledus stundām dome samaksā pilnībā gan hokejam, gan daiļslidošanai.

Vai Tukumā tiek rīkotas sacensības daiļslidošanā?
Jau tradicionāli ir divas sacensības - Katrīnas kauss pavasarī un Tukuma kauss rudenī. Latvijā mums šobrīd nav tik augsts līmenis. Kaut arī es esmu Latvijas daiļslidošanas asociācijas valdes loceklis, uzskatu, ka federācijai arī ir vēl daudz jāpiestrādā. Lai gan pie mums trenējas ļoti daudz daiļslidotāju, es pat teikšu, vairāk nekā hokejistu. Brauc pat no Krievijas - no Pēterburgas, no Maskavas - gan trenēties, gan uz sacensībām. Izmantojam arī tiesnešu spēkus no Krievijas, lai vērtēšana būtu objektīvāka. Sacensības ir labas, bet mērķis ir latiņu pacelt augstāk. Ja vairāk sportistu brauktu no ārzemēm un meistarības līmenis celtos, tad varētu domāt arī par translāciju televīzijā.

Vai jums ir VIP ložas?
Šobrīd neesam pie tā īpaši piestrādājuši, kaut gan mums ir kabineti, no kuriem var aiz stikliem skatīties, kas notiek uz ledus. Domāju, ka aiz stikliem varētu iekārtot arī VIP ložas. Bet šobrīd pagaidām mums vēl nav bijis tāda pieprasījuma.

Vai vietējie uzņēmēji ar jums daudz slēdz reklāmas līgumus?
Nē, tās reāli ir firmas, kas atbalsta un sponsorē hokeju vai daiļslidotājus. Tādā veidā viņiem ir atļauts izvietot savus reklāmas banerus. Kad es tikko atnācu strādāt uz halli, bija tāda politika, ka kvadrātmetrs tiešām maksāja labu ciparu, bet, kad nāca tie saucamie "juku laiki", neviena firma nebija gatava tādas summas maksāt, tādēļ mēs politiku mainījām.

Vai 2008./2009. gada krīze jums nopietni "iegrieza"?
Nedaudz to izjutām, nācās samazināt darbinieku skaitu. Ja bija atsevišķi halles un viesnīcas administrācija, tad tās tika apvienotas. Administrācijas darbiniecēm, kas palika, bija vairāk darba - jāapkalpo viesnīca, hokejs, fitness, sauna...

Vai tukumnieki ir sportiski un izmanto jūsu fitnesa pakalpojumus? Abonementi ir izpārdoti?
Protams, vasarā ir mazāk, bet kopumā apmeklējums ir labs. Mums ir divas aerobikas treneres, līdz ar to ziemā nāk daudz meiteņu. Fitnesa zāle mums nav ļoti liela, bet cilvēkiem interese ir.

Kāda ir atdeve no deju vakariem? Vai tie ir tikai ieņēmumi uz bāra rēķina?
Bārs mums bija uz nomu, bet nupat mēs paši saimniekosim arī bārā. Līdz ar to mainīsies arī tā politika - uz ballēm nevarēs nest iekšā alkoholu. Līdz šim to varēja, bet kopš 18.novembra jau vairs nevar.

Jūs tomēr esat soļotājs. Tagad kļuvāt par hokeja komandas vadītāju un daiļslidošanas speciālistu. Gan Siguldā, gan Kuldīgā notiek pusmaratoni soļošanā. Kā jūs vērtējat - vai Tukums ir laba vieta soļošanas attīstībai?
Es joprojām vadu arī vieglatlētikas klubu. Jāsaka, ka mums ir arī labi jaunie vieglatlēti. Nepaveicās Ronaldam Arājam, ka netika uz olimpiskajām spēlēm traumas dēļ. Kopš 1996.gada visu laiku kāds no Tukuma sportistiem ir piedalījies olimpiskajās spēlēs, un nu ar Londonas spēlēm ir iestājies tāds kā pārrāvums.

Vieta mums ir vairāk nekā ideāla - mums ir mežs, labi ceļi apkārt, jaunizbūvētie veloceliņi...

Šobrīd arī es pats esmu atsācis trenēties. Septiņus gadus reizi gadā piedalījos tikai senioru mačos, bet šobrīd trenējos regulāri. Ir interesanti pēc tik ilga pārtraukuma atkal sajust to garšu, to sāli. Strādāt ar sevi - tas ir fantastiski!

Vai jauniešos ir interese par soļošanu?
Tukuma novadā šobrīd jauno soļotāju nav, jo nav treneru. Tā ir lielākā problēma. Vieglatlētika nav tā joma, kur varētu viegli nopelnīt iztiku, nav tādas bāzes, nav prestiža sabiedrībā.

Ir prieks, ka vecāki savus bērnus atved, seko līdzi viņiem. Mūsu uzdevums ir arī izglītot vecākus, lai viņi saprastu, kur ir tā robeža, cik tālu viņi drīkst iejaukties treniņu procesā. Lai nebūtu tā, ka vecāki sāk mācīt trenerus. Tā šobrīd ir ļoti liela problēma, jo vecāki maksā naudu par treniņu. Tukumā gan šī summa nav pārāk liela, bet Rīgā, kur vecāki maksā 70 - 150 Ls mēnesī, vecāki izvirza prasības, kāpēc mans bērns nav pirmajā maiņā, kāpēc tikai trešajā, kāpēc viņam tik ilgi jāsēž uz soliņa utt.

Jums bija simpātisks simboliņš - pingvīniņš. Šobrīd ir tikai egles. Vai jums nepietrūkst sava simbola?
"TUKO" bija privāta kompānija. Pašvaldība simbolu nenopirka, kaut arī bija tāds piedāvājums. Tādēļ tagad mēs atpazīstamību veidojam caur TLH - Tukuma ledus halle un trijām eglēm. Ir tikuši izveidoti daudzi olimpiskie centri, bet nedomāju, ka tikai nosaukuma dēļ ir vērts uz to tiekties. Es pats organizēju daudzas olimpiskās dienas gan vieglatlētikā, gan hokejā. Olimpiskais gars mums tāpat ir. Lielāks gandarījums man ir, ka es nesu tālāk tieši Tukuma vārdu - Tukuma ledus halle.