Šadurskis: Skolu reorganizācijā svarīgākā būs kvalitāte, kuru sākotnēji mērīs ar obligāto eksāmenu indeksu

Rīga, 22.aug., LETA. Skolu tīkla sakārtošana būs viena no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prioritātēm nākamajā gadā, un šajā procesā uzsvars tiks likts uz skolu kvalitāti, nevis skolēnu skaita kritēriju sasniegšanu, intervijā "Latvijas Avīzei" sacījis izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V).

"Nākamā mācību gada laikā gatavosimies pārmaiņām, kuru īstenošana jau stipri nokavēta. Un tā ir skolu tīkla kārtošana. Jānovērš šī dīvainā situācija: Latvija no visām Eiropas Savienības valstīm iegulda no valsts budžeta vislielāko procentu izglītībā, bet vienlaikus te skolotājiem ir viszemākās algas visā ES," uzsvēris politiķis.

Kvantitatīvie jeb skolēnu skaita kritēriji absolūti nebūšot noteicošie lēmumos par vienas vai otras skolas likvidēšanu. "Ja skolā ir laba kvalitāte, ir ļoti pieļaujamas atkāpes no kvantitatīviem kritērijiem," solījis ministrs, "runājot par kvalitātes kritērijiem, uzskatu, ka vismaz pagaidām tajos būtu jāiekļauj tikai obligāto eksāmenu indekss."

Pēc Šadurska vārdiem, valstij neesot pašmērķis pārņemt no pašvaldībām vidusskolas. "Mērķis ir, lai abas izglītībā iesaistītās puses - gan valsts, gan pašvaldība - rīkotos saskaņoti, paturot fokusā izglītības kvalitāti un skolēnu."

No valdības draudi pašvaldībām par šo jautājumu reizēm tiekot izteikti, jo pašvaldības nereti vispār neieklausoties un darot pa savam. "Katrā ziņā rudenī sarunās ar visām pašvaldībām piedāvāsim ideālo skolu tīklu. Mēs diskutēsim, taču ceram, ka iegūs gan pašvaldības, gan valsts. Pašvaldības ietaupītos līdzekļus, kas radīsies, optimizējot skolu tīklu, varēs ieguldīt izglītības iestādēs, bet valsts varēs novirzīt naudu pedagogu algu tālākai celšanai. (...) Es negribu jau iepriekš spekulēt ar to, kas būs, ja sarunas būs neveiksmīgas. Ļaujiet man būt optimistam!"

Sarunās ar pašvaldībām fokuss būšot uz vidusskolu tīkla sakārtošanu, tāpēc IZM vispirms runās ar tām pašvaldībām, kurām šajā ziņā "būs vairāk darba".

Šadurskis atzinis, ka skolu tīkla izmaiņas kavē pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēma, kuras ietvaros pašvaldībai, kurai vairs nav skolas, jāmaksā par savu bērnu mācīšanu pašvaldībai, kurai tā ir. "Jādomā par kādu noteikumu pieņemšanu, jo spēkā esošā pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēma liek tām turēties pie katras mazākās skolas līdz pēdējam. Ja skolu slēgs, labumu gūs cita pašvaldība, kas dabūs gan skolēnu, gan naudu. Tā ir netaisnība, kas būtu jānovērš."