Laužot šķēpus par Vāgūža rekonstrukciju
Kā deputātiem pavēstīja domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, lēmumu par to, ka šāds objekts pilsētā nepieciešams, Tukuma rajona padome pieņēmusi vēl 2004.gadā: "Kad dome pārņēma rajona padomi, tā pārņēma ne vien padomes pakļautībā esošās iestādes, bet arī projektus, tāpat kā visus tos projektus, ko īstenoja pilsēta un novadā iekļautie pagasti. Sākotnējais Vāgūža projekts bija lielāks ne vien pēc apjoma, bet arī finansiālā ieguldījuma ziņā - bija paredzēts uzcelt divas savstarpēji savienotas ēkas par kopējo summu 2,7 miljoni latu. Tā kā šīs izmaksas bija pārāk lielas, tika nolemts samazināt apjomu, lai iekļautos pusotrā miljonā latu, no kuriem 71,7% būtu Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums, 2,25% valsts finansējums un 26% - pašvaldības līdzfinansējums. Tika pagarināts arī projekta īstenošanas termiņš no 24 mēnešiem uz 36 - tas pienāks pēc gada - 2014.gada marta beigās."
Tā kā ir liela varbūtība, ka gada laikā pilsēta pie jauna muzeja kompleksa varētu netikt, pilsētas informācijas portāls Tukums24.lv uz interviju aicināja Tukuma muzeja direktori Agritu Ozolu.
Kāpēc nepieciešams realizēt Durbes pils Vāgūža rekonstrukcijas projektu, ja uz Durbi nav normālas satiksmes no centra un, ja iedzīvotāji avīžu komentāros vairāk vēlas mūsdienīgu izstāžu zāli Tukuma centrālajās ielās?
Vāgūža rekonstrukcija Durbes pils kompleksā nepieciešama vispirms jau tādēļ, lai atjaunotu padomju gados nojauktu ēku un līdz ar to izpostīto noslēgtā pagalma plānojumu un, lai Durbe atgūtu to māksliniecisko un arhitektonisko vērtību, ar ko tā reiz bija slavena. Lai Tukumā būtu vismaz viena skaista vieta, kur iepazīt mūsu vēstures un kultūras mantojumu visā tā krāšņumā. Tad tukumniekiem būs iespējas atpūsties no ikdienas rūpēm, netērējot līdzekļus tāliem ceļojumiem. Tukuma muzejs atbalsta domu par mūsdienīgas izstāžu zāles veidošanu pilsētas centrā. Tukumā tiešām nav piemērotu telpu vērienīgu izstāžu rīkošanai un nav iespējams eksponēt arī muzeja mākslas kolekciju, kas ir viena no vērtīgākajām Latvijā. Pašvaldības Attīstības programmā ir iezīmēta ideja par Mākslas centra veidošanu nākotnē.
Satiksmes organizācijas jautājums būtu adresējams SIA "Tukuma auto", kas plāno autobusa maršrutus Tukuma pilsētā un nodrošina to darbību. Tukuma muzejs priecātos, ja autobusa maršrutu būtu iespējams pagarināt un pieturu ierīkot tuvāk pilij.
Kā Vāgūža rekonstrukcija sasaucas ar Durbes pils muzeja uzturēšanu?
Šobrīd ir atjaunota tikai Durbes pils un tā ir vienīgā kungu māja Latvijā, kur apskatāmi 19./20.gadsimta mijas interjeri. Pārējās kompleksa ēkas diemžēl ir ļoti sliktā stāvoklī, jo gadu desmitiem nav remontētas. Bijušajā klētī un kalpu mājā atrodas tūkstošiem ļoti vērtīgu kultūrvēsturisku priekšmetu, kas ir jāaprūpē un jārestaurē, lai varētu saglabāt un izstādīt apskatei. Pēc Vāgūža rekonstrukcijas būs iespējams šos priekšmetus parādīt apmeklētājiem un plašāk izmantot pētījumos. Vāgūzī būs arī neliela izstāžu zāle un krājuma aprūpes telpas, kā arī ērtības apmeklētājiem.
Vai Vāgūzim paredzētas arī mākslinieku darbnīcas, proti "radošās rezidences"?
Tukuma muzejs ir ierosinājis pašvaldībai piesaistīt Tukumam jaunos māksliniekus, piedāvājot tiem telpas darbnīcām, kā arī izvērtēt mākslinieces Tairas Haļāpinas (1922-2012) novēlējuma iespējas . "Mākslinieku rezidenču" programmas Eiropā ir ļoti populāras un mākslinieku organizācijām tajās ir lielas iespējas iesaistīties.
Tukums24.lv atgādina, ka jau 2012.gada 16.augustā Durbes pilī arhitekte Ināra Caunīte iepazīstināja Tukuma muzeja un novada domes pārstāvjus ar izstrādāto Vāgūža ēkas tehnisko projektu. Vāgūža ēka, kuru paredzēts celt Durbes pils kompleksā, iecerēta maksimāli līdzīga tai, kāda tā reiz bijusi un kādu ieskatu par to izdevies iegūt, pa mazumiņam vien savācot kopumu no nedaudzajās fotogrāfijās redzamajiem Vāgūža fragmentiem. Lai arī kādreiz iepretim Durbes pilij atradušās divas ēkas, projekts paredz būvēt tikai vienu. Kā "Neatkarīgām Tukuma ziņām" stāstīja Caunīte, Vāgūzis būs masīva vienstāva ēka ar cokolu un mansardu, celta no keraterm blokiem (ārpusē), māla ķieģeļiem (iekšpusē) un ar dakstiņu jumtu, kāds šai ēkai, secinot pēc 1809.gada aprakstiem, reiz bijis. Cokolstāvā būs krājuma glabātavas un vairākas tehniskas telpas, 1.stāvā - gleznu krājuma glabātavas, administrācijas telpas, 145 kvadrātmetrus liela izstāžu zāle, neliels veikaliņš un darba telpas, bet mansardā - krājuma un muzeja darbinieku darba telpas, bibliotēka. Kā laikrakstam atzina Caunīte, ēka projektēta tā, lai maksimāli taupītu resursus, tai pat laikā, ievērojot normatīvu aktu prasības krājuma glabāšanai.
Uz sarakstu
