Ķemeru Nacionālā parka Zaļā purva atjaunošanai to atmežos

Rīga, 4.jūn., LETA. Lai veicinātu ātrāku Ķemeru Nacionālā parka Zaļā purva atjaunošanos pēc pērn veiktajiem mitrāju atjaunošanas darbiem projektā "Hydroplan", Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) tuvākajā laikā plāno teritoriju atbrīvot no kokiem, aģentūru LETA informēja DAP.

Zaļā purva teritorija atrodas Engures novada Smārdes pagastā, un pagājušā gadsimta vidū purvā iegūta kūdra. Purva rietumu daļa tika nosusināta, ierīkojot susinātāj un savācējgrāvju sistēmu un izrokot un padziļinot Smirdgrāvi jeb Sēra grāvi, kas purva ūdeņus novadīja Slocenē. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados kūdras izstrādi un līdz ar to arī ūdens atsūknēšanu apturēja, jo tā sāka apdraudēt sērūdeņraža minerālūdeņu veidošanos. Tomēr nosusināšanas sistēmas turpināja ietekmēt purva ūdens režīmu, purvs palēnām sāka aizaugt ar mežu, un no tā izzuda raksturīgās purva sugas, skaidroja DAP.

Lai palīdzētu degradētajam purvam atjaunoties, 2017.gada ziemā un 2018.gada pavasarī ar speciālu tehniku aizbērti vairāk nekā 16 kilometri grāvju un izveidoti 498 kūdras aizsprosti, tā apturot augstā purva tālāku degradēšanos, aizaugšanu un kūdras sadalīšanos 550 hektāru platībā. Papildus tam tika veikta arī purvam pieguļošā ceļa klātnes atjaunošana 600 metrus garā posmā.

"Mitrāja atjaunošanas darbi tiktāl rezultējušies ar labām sekmēm - ūdens vairs neplūst prom no teritorijas, bet uzkrājas un mitrina augsni. Lēnām sāk atjaunoties augstajam purvam tipiskā veģetācija. Tuvākajos gados mežam tipiskajai veģetācijai no atjaunotā purva būtu jāizzūd dabiskā veidā, piemēram, purvā augošie koki sāks kalst. Taču, tā kā teritorija vietumis ar kokiem aizaugusi ļoti blīvi, esam nolēmuši purvam palīdzēt, to jau laikus atbrīvojot no kokiem, kas ir liels ūdens patēriņš un palēnina purva ūdens līmeņa celšanu. Tādejādi daudz efektīvāk sekmēsim tieši augstajam purvam raksturīgo augu sugu - sfagnu, raseņu, spilvju - atgriešanos teritorijā," pauda projekta "Hydroplan" koordinators, DPA Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs.

Viņš klāstīja, ka patlaban purva teritorijā aug daudz lapu koku, kas caur lapām atdod lielu daļu mitruma, ko, aizberot susinātāj un savācējgrāvjus, paredzēts noturēt purvā. Kopumā paredzēta 333 hektārus lielas platības atmežošana. Atmežošanas cirti plānots sākt 2019.gada nogalē 236 hektāru platībā, atlikusī daļa tiks pabeigta 2020.gadā. Ienākumi tiks ieguldīti degradēto mitrāju turpmākā atjaunošanā, kā arī jaunas tūrisma infrastruktūras attīstīšanā Ķemeru Nacionālajā parkā.