Banner 980x90

Jādomā par Krimas sagrābšanas konsekvencēm

Notikumiem Ukrainā, tajā skaitā Krimā, vajadzētu vedināt uz nopietnām pārdomām, jo aukstu dušu, spriežot pat pēc augsta ranga Rietumu politiķu izteikumiem, arī Latvijas politiskās elites pārstāvju izsaucieniem par XXI gadsimtam neatbilstošo Krievijas izdarīšanos, saņēmuši daudzi.

Trīs nedēļās esam piedzīvojuši tik daudz, ka joprojām ir grūti visaptveroši izanalizēt visas Kremļa ekspansijas konsekvences un nākotnes riskus, ko neapšaubāmi vairojusi krievu īstenotā robežu pārbīdīšana Eiropā.

Patiesība izrādījusies tiem, kas pēdējos 15 gados kopš varu Maskavā ieguvis Vladimirs Putins, runājuši par aizvien biedējošākas kārtības izveidošanos Krievijā un draudiem citām valstīm. Vispirms jau tuvākajiem kaimiņiem, kam jādzīvo blakus ar PSRS sabrukšanu pazemotajai lielvalstij. Par šāda noskaņojuma nostiprināšanos vispirms ir atbildīgs pats Putins, kas par lielāko XX gadsimta nelaimi nodēvējis Padomju Savienības pastāvēšanas beigas. Tagad visā tiešumā redzams, cik nopietni Krievijas vadītājs to domājis. Iepriekš 2008.gadā viņa gatavoto belzienu armijas iebrukuma veidā iepazina gruzīni, kas tagad jau ir zaudējuši 20% savas teritorijas. Tagad to pašu, lai gan detaļās atšķirīgi, pieredzēja ukraiņi.

Pat neraugoties uz to, ka Krima ir kļuvusi par Krievijas Federācijas sastāvdaļu, bet Dienvidosetija un Abhāzija ir "neatkarīgi" valstiski subjekti, Dienvidosetija, Abhāzija un Krima ir Krievijas iekarotas teritorijas. Ir nepieklājīgi runāt par tur dzīvojošo cilvēku brīvas gribas izpausmēm krievu karaspēka klātbūtnē.

Par to, ka Krimas atņemšana Ukrainai noritēs tik viegli, nebija šaubu jau kopš šīs krīzes sākuma, kad pie svarīgiem objektiem izvietojās "zaļie" apbruņotie cilvēki. Viņus papildināja stipras vienības prāvā skaitā - tuvu divdesmit tūkstošiem. No militārā viedokļa pretošanās šiem svešajiem spēkiem tobrīd jau faktiski kļuva gandrīz vai neiespējama. Ukraiņu karavīriem tik vien atlika kā palikt savās bāzēs un atteikties nolikt ieročus. Kas notiks ar šiem karavīriem nav skaidrs, jo tagad viņi Krimas jaunās varas ieskatā uzskatāmi par svešas valsts karaspēku - gandrīz vai agresoru.

Jaunajai nesen izveidotajai Ukrainas pagaidu valdībai nav iespējams pārmest nepietiekami aktīvu cīņu par Krimu. Politiski Arsēnija Jaceņuka valdība izdarīja visu iespējamo, tā saņēma lielu starptautisko atbalstu, taču tas varēja sniegt vien zināmu morālu gandarījumu, jo Rietumiem neatradās līdzekļi Maskavas ekspansijas apturēšanai Krimā. Te nākas jautāt, ar kādiem līdzekļiem to būtu iespējams izdarīt? Atbilde bija zināma vai ikkatram ukrainim - par Krimu Rietumi nekaros. To zinājām arī mēs. Tā bija piekāpšanās agresoram, kura mērķi neaprobežojas tikai ar Dienvidosetiju, Abhāziju un Krimu vien.

Var saprast diplomātu centienus uzturēt politiskā dialoga iespējas ar Kremli, taču derētu ielāgot, ka mēdz izveidoties situācijas, kurās politiskos līdzekļus nākas nomainīt ar citiem. Šādu izpratni apstiprina Ukrainas valdības izsludinātā armijas mobilizācija, nacionālās gvardes veidošana un militārās apmācības. Ja ukraiņiem labi veiksies šajā darbā, palielināsies šīs valsts izredzes izvairīties no Krievijas iebrukuma pārejā Ukrainas teritorijā. Ļoti ticams, ka ukraiņu gatavību karot par savu neatkarību ir pamanījis pat daudzu par neadekvātu uzskatītais Kremļa saimnieks un tas viņam licis vismaz pagaidām atteikties no iebrukuma pārejā Ukrainas teritorijā.

Militāra sarosīšanās vērojama arī NATO valstīs. Alianses dalībvalstu apdraudētība, pirmkārt, Baltijas valstu, ir palielinājusies. Tas jāņem vērā un atbilstoši jāreaģē.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)