Igaunijas aizsardzības ministrs: Lēmums par ASV smagā bruņojuma izvietošanu Austrumeiropā ir progresā
Laikraksts "The New York Times" ziņoja, ka galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts un Pentagona priekšlikumam vēl ir jāsaņem ASV aizsardzības ministra Eštona Kārtera un Baltā nama apstiprinājums.
Tomēr Miksers intervijā telekanāla ETV vakara ziņu programmā sacīja, ka tā esot tikai formalitāte.
"Šeit nekā netrūkst, viss darbojas. Savienotās Valstis ir liela sistēma, un patiesībā tas ir diezgan iespaidīgi, cik ātri šī ļoti lielās valsts valdība kā veselums, kā arī aizsardzības sektors ir spējis pielāgoties šīm pārmaiņām Eiropas drošībā," sacīja ministrs.
Smagā bruņojuma izvietošana Austrumeiropā ir galvenokārt simbolisks žests, jo apjomi nav ļoti lieli, tomēr šāda soļa patieso militāro vērtību arī nedrīkstētu novērtēt par zemu, uzsvēra Miksers.
Viņš sacīja, ka sabiedroto spēku vienību ietekme kā biedinājums noteikti ir daudz lielāka nekā faktiskais karavīru un ieroču skaits, taču Igaunijā un Baltijas valstīs, piemēram, sabiedroto spēku bruņojums ir arī ievērojams papildinājums šo valstu aizsardzības spējām.
"Noteikti fakts, ka sabiedrotie nopietni pārskata savu klātbūtni, pārskata savus plānus, mācību programmas, tas noteikti nepalielina kara risku, tas ievērojami vairo drošību," sacīja Miksers.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka "The New York Times" ziņoja, ka Pentagons vairākās Baltijas un Austrumeiropas valstīs plāno izvietot tankus, kājnieku kaujas mašīnas un citu smago bruņojumu, kā arī līdz 5000 karavīru, šādi cenšoties atturēt Krieviju no tālākas agresijas Eiropā.
Uz sarakstu
