Banner 980x90

FonoKluba īpašnieks: izklaides sfēra Latvijā nekad nav bijusi primārā

No janvāra vidus katru trešdienu pilsētas informācijas portālu tīkls Pilseta24.lv, intervējot sabiedrībā pazīstamus dažādu jomu pārstāvjus (uzņēmējus, amatpersonas, māksliniekus un sportistus), sniegs ikvienam iespēju iepazīties ar interesantu nozaru aktualitātēm un cilvēku personīgo pieredzi.

Šoreiz uz sarunu aicinājām Lauri Sildniku – pazīstamu Cēsu uzņēmēju, mūzikas un sporta festivāla "FonoFest" organizatoru un direktoru, kā arī "FonoKlubs" īpašnieku. Ar L.Sildniku runājām par specifisku biznesa nišu – ar kluba vadīšanu un pasākumu organizēšanu saistītu izklaides biznesu Cēsīs un Latvijā.

Kas Jūs pamudināja uzsākt savu biznesu izklaides sfērā – atvērt "Fonoklubu" klubu Cēsīs, organizēt "Fonofest"?


Klubu pamudināja festivāls, festivālu pamudināja grupa, mūzika (L.Sildniks ir vokālists grupā Enhet – red.). Viss aizsākās ar mūziku. Mūzika kā hobijs, aizraušanās ir OK, bet vienā brīdī tu vai nu ej tālāk, vai apstājies, stagnē. Vajadzēja domāt, kur to visu realizēt. Varbūt no tā var uztaisīt biznesu? Tad bija festivāls, tur mēs redzējām, ka ir nepieciešamība pēc sava bāra. Festivāls tomēr ir vienreizējs pasākums, bet klubs darbojas visu gadu, katru nedēļas nogali. Bija nepieciešamība pēc kluba, lai varētu rīkot koncertus.

Tomēr tā nav pašsaprotama pāreja – no mūzikas kā hobija uz mūziku un pasākumu rīkošanu kā biznesu. Grupas ir daudz, bet ne katram ir vēlme un uzņēmība to realizēt uzņēmējdarbības līmenī.

Tas atkarīgs no cilvēka. Man tas ir vislabākais darbs, jo es daru to, kas pašam patīk. Tas ir visās sfērās. Piemēram, arhitekts, - ja viņam ārkārtīgi patīk zīmēt mājas un viņš vēl strādā par arhitektu – ideāli! Man ir līdzīgi. Man patīk rīkot koncertus, patīk spēlēt koncertus, ja to visu var apvienot ar biznesu, tad tas ir lieliski.

Vai Latvijā šajā jomā ir iespēja sevi realizēt ne tikai kā uzņēmēju, bet arī radoši, izsisties ar oriģinālām idejām, jauniem trendiem Latvijas klubu kultūrā?

Tas ir atkarīgs no idejas. Iespējams tas ir pilnīgi noteikti. Jāprot ideju pasniegt īstajā brīdī un vietā. Protams, nozīme ir tam, cik veiksme stāvēs blakus, cik no pašiem atkarīgas lietas saies, bet iespējams tas ir. Treniņtērpu ballīte ir viens piemērs. Vienkārši uz to lietu ir jāstrādā, kādam cilvēkam ir jādomā. Tad kādā brīdī arī būs rezultāts. Tā nav iespējams, ka nebūs kaut kāds rezultāts, ja tiek strādāts.

Dzirdēts, ka cilvēki sūdzas - Latvijā nav gana labvēlīga vide uzņēmējdarbībai. Kā Jūs vērtējat šādu nostāju?

Droši vien kā kurā sfērā.

Konkrēti - izklaides biznesā?

Izklaides bizness būs tas, kas turēsies līdz pēdējam. Protams, atkarībā kā kurš strādā, bet cilvēki gribēs un ies, un atpūtīsies kaut kādā veidā. Man liekas, ka tieši tagad atkal ir palicis nedaudz vieglāk, pēdējā laikā tas viss ir nedaudz atdzīvojies. Es nezinu, kā būs ar festivālu, bet ar klubu mēs tiešām jūtam, ka no vasaras sāka tā visa lieta atdzīvoties, cilvēki ir palikuši aktīvāki, vairāk nāk uz klubu, brauc arī no citām pilsētām. Nav tā, ka šeit ir galīga "bedre".

Kādas ir lielākās grūtības, ar kurām ikdienā nākas saskarties, organizējot kluba darbību un pasākumus?

Lielākā grūtība ir negulētas naktis, tas arī viss. Bet tā ir tāda specifika – vienkārši mēs nedēļas nogalēs neguļam. Svētdienās ir jātiek atpakaļ uz strīpas, lai pirmdien atkal var sākt strādāt normālā darba laikā. Citādi - kaut kādas baigās grūtības? Es neteiktu. Ir visādi sīkumi, bet tas ir pilnīgi visās jomās, arī, ja tu nestrādā izklaides sfērā. Es nevarētu pateikt, ka šinī biznesā ir kādas konkrētas grūtības.
Nu jā, ir specifika - vecāki cilvēki diez vai sapratīs. Neizpratīs kluba darbības, mēs vienmēr būsim sliktie, melnie. Man liekas, nav tāda kluba, kuram nebūtu problēmas ar kaimiņiem vai ar cilvēkiem, kuriem vienmēr liekas, ka ir par skaļu. Teiks – tie tur trakie, ko viņi tur pa naktīm darās... Bet tā ir tāda specifika, sabiedrības neizpratne. Savādāk es neteiktu, ka ir lielas grūtības. Tas ir tusiņš – kādas tur grūtības!

Nesen BBC publicēja sižetu par Cēsīm - ka šeit ir maz cilvēku, uzņēmumi bankrotē, darba nav. Publiskajā telpā izskanēja arī viedokļi – sižets ir tendenciozs, pārspīlēts. Tomēr daļēji tā ir taisnība, ielas Cēsīs ir patukšas, jaunieši brauc studēt un strādāt uz citām pilsētām, uz ārzemēm. Jums kā kluba īpašniekam tās noteikti nav labas ziņas. Sekas ļoti jūtamas?

Mēs atvērāmies tajā brīdī, kad cilvēki jau sāka plūst prom, līdz ar to mēs to kritumu tā neizjutām. Nenoķērām to brīdi, kad te bija pilns. Vismaz es neatceros tādu momentu, kad būtu pilns ar cilvēkiem. Cēsis jau vispār ir maza pilsēta. Nu nav tā, ka es baigi izjustu cilvēku aizbraukšanu. Godīgi sakot, līdz šim brīdim nav bijis tā, ka atnāk vakarā 10 cilvēki. Tā nav bijis kopš pašas kluba atvēršanas. Pēdējā laikā tie cilvēki mainās – brauc no Rīgas, brauc no apkārtējām pilsētām. BBC video es, protams, noskatījos, bet uzreiz noskatījos arī otru video par Cēsīm, kas bija vasarā palaists. Video bija uztaisīts no otras puses – Cēsis kā mākslas un kultūras pilsēta.
Ziemā varbūt vispār tāds depresīvāks laiks, tāds pelēks. Lai viņi atbrauc sižetu nofilmēt vasaras vakaros! Daļēji varbūt piekrītu tam sižetam, tāpēc ka tas ir fakts, ka ir aizbraukuši cilvēki. Puse no maniem čomiem ir bijuši kaut kur prom, daļa ir atbraukusi, daļa joprojām ir ārvalstīs, bet es nevarētu sūdzēties, ka šeit nav draugu, nav cilvēku Cēsīs.

Raugoties nākotnē – Jūs redzat iespēju paplašināt kluba kapacitāti, ja vairāk cilvēku atgrieztos Latvijā?

Jau tagad ir kādi 10 pasākumi gadā, uz kuriem mums nevelk kapacitāte. Tas ir fakts. Šodien iešu uz būvvaldi, iesniegšu skiču projektu, kas ir saskaņots Rīgā. Mēs visu laiku plānojam paplašināties. Nevis tādēļ, lai dabūtu vairāk cilvēkus iekšā, bet lai tie cilvēki, kas atnāk, justos komfortablāk. Lai nav jāspiežas, tas būtu galvenais faktors. Gribētos vairāk tualetes, maksimāli nodrošināt ērtības.

Kādēļ ar būvvaldes projektu uz Rīgu? Ir plāns atvērt klubu tur?

Nē, Rīgā mums bija jāsaskaņo projekts, jo šī ēka ir valsts kultūras piemineklis. Ja mēs gribam kaut ko pārbūvēt, tad mums tas ir jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI). Katrā ziņā tā doma ir – mēs domājam, kā paplašināties. Varbūt tas neiet tik ātri, kā gribētos, varbūt mēs arī paši kaut kur lažojam. Nu, skats uz Rīgu jau ir vienmēr.

Var salīdzināt – kluba vadīšana mazā pilsētā un lielā pilsētā?

Esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka tur tā specifika ir stipri savādāka. Te, Cēsīs, viss ir mazāks, visus cilvēkus tu principā pazīsti. Vismaz zini, ja ne gluži pazīsti. Rīgā ir baigais aparāts. Kaut vai pašvaldības policijas iecirkņi ir vājprātīgi lieli. Klubi nav tas bizness, kurā viss notiek tā easy. Tur viņi baigi cīnās. Varbūt atsevišķi klubi kā "Melnā Piektdiena", kas ir nostāk, rūpnīcas "VEF" teritorijā - neviens viņus neaiztiek un neviens nebāž degunu, kuram tur nav jālien. Ja tu gribi maukt pa spicīti, tad ir diezgan jācīnās. Ir kaut kādas atsevišķas lietas, kas atšķiras. Bet vispār jau klubs ir klubs. Mēs ļoti labi zinām, kā šeit tas darbojas. Domāju, ka tur ir līdzīgi.

Teicāt – Rīgā viss ir lielāks. Lielāki riski, bet lielākas arī iespējas?

Izmaksas, protams, ir augstākas. Īres maksa, piemēram. Bet tajā pašā laikā izejmateriālu cenas ir nemainīgas, ja tos par izejmateriāliem var nosaukt. Nu, Rīga ir Rīga - tā ir valsts valstī. Tur ir puse no Latvijas iedzīvotājiem. Es domāju, ka viņiem nav jāsatraucas par cilvēku trūkumu. Tur ir citas lietas, par ko uztraukties. Tā perspektīva ir tāda - ja mēs gribēsim šajā biznesā noturēties un vispār darboties, tad tas augstākais punkts, protams, ir klubs Rīgā.

Kas, Jūsuprāt, ir veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatā? Kādi ir pamatelementi?


Manā uztverē pats galvenais ir loģiskā domāšana. Es esmu redzējis ļoti daudzus cilvēkus, uzņēmējus, ar kuriem nācies saskarties, kas varbūt pat ir veiksmīgi bijuši, bet nav loģiskās domāšanas. Vārdus un uzvārdus neminēšu, bet savus 10 piemērus mierīgi varētu nosaukt. Ir reāli piemēri, kas vienkārši aizgājuši pa burbuli, dabū pirmo piķi hops – mašīna tur un mašīna te, un viss. Manuprāt, loģiskā domāšana ir tas pats svarīgākais. Tad, protams, viss pārējais – uzņēmība utt. Tas ir pakārtots.
Tās teorētiskās zināšanas arī ir tāda lieta, ko tu vari iegūt tīri strādājot. Man vismaz nav nekādas akadēmiskās izglītības biznesa vadībā, visas zināšanas iegūtas procesā. Protams, ir arī veiksme.
Veiksme ir tas, kas daudz ko nosaka. Vai nu tev paveicās – aizgāja, teiksim, reklāma, vai nē. Protams, atkarībā kurā sfērā tu darbojies, tādā ražošanā varbūt veiksme mazāk spēlē, bet izklaides biznesā noteikti.

Kur smelties iedvesmu? Kas palīdz "atiet", lai pēc tam varētu atkal pievērsties darbam?

Man atpūta ir darbs. Es nezinu, tas būs baigi jēli, ja es pateiktu kaut ko konkrēti. Tās idejas pašas kaut kā nāk. Attiecīgi, ja tu kādu lietu runā, domā par to, tad arī ideja atnāk. Nav konkrētas mūzas blašķītē ielietas.

Jums ir kāda iecere, nākotnes vīzija, ko vēlētos piepildīt tuvākajā laikā?

Mana nākotnes vīzija vairāk saistās tieši ar festivālu, ne ar klubu. Klubs ir tās naktis, varbūt fiziski grūtāks darbs. Bet festivāls ir tas, no kā izauga arī klubs. Šis gads būs izšķirošais, jo mēs plānojam radikāli visu organizēt savādāk – tas parādīs, darbojas vai nedarbojas. Nākotnes vīzija – festivālu attīstīt plašāk.

Izaugt no divu dienu festivāla uz trīs dienu?

Domāju, ka nē. Latvijā diez vai tāds formāts iedzīvosies, tas jau ir mēģināts. Gan Fonteins (Louie Fontaine, red.) mēģināja, gan, man liekas, "Metalshow" arī. Tad tur tiešām vajag simts tūkstošus cilvēku, lai tas varētu darboties. Viena daļa aizbrauc, citi atbrauc vietā. Domāju dienu skaitu nepalielināt, bet tieši to festivāla kvalitāti, gribētos atvest beidzot tādu riktīgi labu, lielu grupu. Tiešām tādas pasaules zvaigznes.
Ar klubu ir tā – ja viss forši iet, ambīcija ir tāda - uztaisīt vismaz reizi vai divas gadā tādus pasākumus, kas sevi nevar atsist kā bizness, bet uztaisīt tiešām lielu grupu koncertus, kas spēlē mazos klubos. Ir tādas grupas, kuriem patīk koncerti mazos klubos, bet tās ir dārgas. To nevar nosegt tīri ar ieejas maksu vai bāra ienākumiem. Tīri dēļ sava prieka atvest kaut ko tādu riktīgi foršu. Piemēram "Sick of it All" spēlē šādās vietās. Forši 150 cilvēkiem uztaisīt koncertu!

Video interviju ar Lauri Sildniku skatīt šeit: http://www.valmiera24.lv/zinas/48/122022

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)