Dzintars Jūra: jāuzņemas atbildība par Baltijas jūras likteni
Baltijas jūra tiek dēvēta par vienu no vai pat pašu piesārņotāko jūru pasaulē. Vai tiešām situācija ir tik dramatiska?
Jā, Baltijas jūra esot viena no piesārņotākajām jūrām. Sestā daļa no Baltijas jūras jau ir principā mirusi zona, kurā nav dzīvības pazīmju. Tur nav nedz zemūdens augu, zivju, šīs zonas līdzinās tuksneša areāliem. Viena sestā daļa cilvēkiem varbūt neko neizsaka, bet tā sastāda 70 tūkstošus kvadrātkilometru. Tas ir vairāk kā visa Latvijas sauszemes teritorija. Ja to cilvēkiem pasniedz ar šādu salīdzinājumu, tad varbūt tie sāk aizdomāties, ka vesela Latvijas teritorija mūsu jūrā ir mirusi.
Kā jūs domājat, vai cilvēki problēmu apzinās?
Domāju, apzinās, bet tikai daļēji. Cilvēki apzinās, ka jūra ir piesārņota un ka lietas labā kaut kas ir jādara, bet vai viņi apzinās, ka tik liela daļa jūras ir pilnībā mirusi? Grūti pateikt, domāju, ka nē.
Un valsts, valdība?
Noteikti viņiem ir speciālisti šajās jomās, kas zina, kāda tā jūra ir. Cik atceros, tikko CNN publicēja vispasaules okeāna mirušo zonu karti, tajā var redzēt, ka Baltijas jūra ir diezgan liels pleķis, tās ir tās mirušās zonas. Domāju, tas aiziet arī līdz deputātu un valdības ausīm.
Kā panākt, ka visas šīs runas par jūras bojāeju sabiedrībai nešķiet tikai abstrakta runāšana?
Kā to panākt? Mēs cenšamies to panākt caur izzināšanu un zināšanu nodošanu tālāk. Galvenais ierocis, kas mums ir – runāšana ar sabiedrību. Liekam priekšā reālus faktus, pētījumus, izglītojam.
Vai akcija jau ir devusi reālus rezultātus?
Jā. Kā piemēru varu minēt mūsu akciju mūzikas festivālā "Positivus". Cilvēki tiešām atpazīst manu tēlu, seju. Nāk klāt un saka: "Ļoti labi, ka jūs to darāt." Priecājās par to un pat piedāvā savu palīdzību, kuru mēs labprāt pieņemsim. Var pieteikties Pasaules Dabas Fondā (PDF) kā brīvprātīgais darbinieks. Mēs viņus noteikti iesaistīsim sabiedrības izglītošanā. Lieka roka vienmēr noderēs, ja tās būs daudz, būs daudz vieglāk strādāt.
Viena sestā daļa jūras ir mirusi. Vai nav par vēlu ko darīt?
Noteikti nav par vēlu. Jūrā un visā Pasaules okeānā notiek ūdens aprite, apmaiņa. Baltijas jūrā ūdens apmaiņa ir ļoti slikta jūras šauruma, kas ir starp Zviedriju un Dāniju, dēļ. Atjaunošanās notiek dabiski, bet mēs piesārņojam jūru daudz intensīvāk, nekā tā spēj pašattīrīties. Ir jāsāk sabiedrība informēt un ne tikai informēt, bet jāpiespiež rīkoties. Ja piesārņojuma procents pieaugs, tad tiešām jūra nomirs pavisam. Ja jūrā vairs nenonāks tik daudz fosfātu un nitrātu, tad jūra pati sevi attīrīs. Ja nemaldos, 35 gadu laikā Baltijas jūrā notiek pilnīga ūdens apmaiņa ar Pasaules okeānu.
Tad būtībā mirušās zonas ir iespējams atjaunot?
Jā. Turklāt tās zonas migrē. Tāda ir bijusi arī Rīgas jūras līcī, kura vairs tur nav.
Kā vēl vienu piemēru min Vidusjūru, kas īpaši piesārņota piekrastē pie lielajām pilsētām. Mums milzīgu pilsētu nav. Kas ir Baltijas jūras galvenie piesārņojuma avoti?
Pirmais un vislielākais – lauksaimniecība. Otrs ir notekūdeņi un kuģi. Baltijas jūrā ir visintensīvākā kuģu satiksme visā pasaulē. 15% no visas pasaules kuģu satiksmes notiek Baltijas jūrā, tendence ir ar augšupejošu līkni. Ja ir 2 tūkstoši kuģu, tad pēkšņi ir 3 tūkstoši kuģu, tiem vairs īsti nav kur izmainīties, biežāk notiek avārijas un naftas noplūdes no kuģiem. Pirms mēneša, ja nemaldos, Baltijas jūrā tika izgāzts liels degvielas daudzums no franču lidmašīnas, kas lidoja uz Helsinkiem.
Tad es kā iedzīvotājs, kas nenodarbojas ar lauksaimniecību un dzīvoju daudzdzīvokļu namā, jūru nemaz nepiesārņoju?
Noteikti piesārņojat. Notekūdeņi ir tā daļa, ko mēs kā iedzīvotāji laižam jūrā. Ir labi, ka tādās pilsētās kā Valmiera ir jaunas attīrīšanas iekārtas, no kurām reizēm pat upē tiek ielaists tīrāks ūdens, nekā tur bija. Tomēr ir pilsētas, kurās tas nav sakārtots, pārsvarā tās ir mazpilsētas. Mazpilsēta ielaiž neattīrītus notekūdeņus mazā upē, mazā upe ietek, par piemēru, Gaujā, galā viss nonāk jūrā.
Ir arī jādomā, ko mēs lietojam ikdienā. Mēs zinām, ka šobrīd ir iespējams nopirkt bioloģiskos mazgāšanas līdzekļos, kuros nitrātu un fosfātu koncentrācijas līmenis ir ļoti zems. Ja cilvēki pirktu bioloģiskās preces, tas jūrai darītu tikai labu.
Jūsuprāt, kritiskā piesārņojuma robeža ir sasniegta tieši šobrīd?
Kritiskā robeža nepārtraukti aug. Tā ir šobrīd, un ar katru mirkli jūra paliek aizvien piesārņotāka un piesārņotāka. Sabiedrībai vajag vairāk komforta. Agrāk veļu mazgāja tikai ar ziepēm, tagad mums ir dažnedažādākie līdzekļi. Tāpat – cik bija agrāk mašīnu, un cik ir šobrīd? Ja tās visas iet caur mazgāšanām, citas vienkārši tiek mazgātas pie ezera, kaut kāda kripatiņa no tā nonāk vidē.
Vai cilvēku uzskatus iespējams mainīt ar šādām informatīvām kampaņām, vai nepieciešamas izmaiņas arī likumos?
Noteikti vajag mainīt likumdošanu. Tas ir pats pirmais, par ko mēs iestāsimies. Tā ir petīcija valdībai, kas izveidota zinošu cilvēku komandas sastāvā. Petīciju iesniegsim valdībai, jo viņi ir solījuši darbus, kas jāveic, un Pasaules Dabas Fonds vēlas redzēt rezultātus – kas šajā jomā ir paveikts un kas nē. Ir ES kopējā lauksaimniecības un zivsaimniecības politika. Jāraugās, vai nosacījumi tiek ievēroti. Vāksim parakstus petīcijai un iesniegsim valdībā. Skatīsimies, kādu atbildi saņemsim.
Ko tieši Jūsu petīcija paredz?
Galvenais – lai tiktu samazināts fosfātu un nitrātu piesārņojums Baltijas jūrā. Tas attiecas uz lauksaimniecības politiku. Lai valdība uzņemas atbildību par jūras likteni un veido Latvijas dabai un jūrai draudzīgu lauksaimniecības politiku. Otrs ir zivsaimniecības politika, kas jāvērš uz ilgtspējīgu jūras apsaimniekošanu.
Vai, Jūsuprāt, valdība spēs sniegt konkrētus risinājumus?
Es domāju, ka noteikti jā. Vides ministrijā un Zemkopības ministrijā strādā gana kompetentas personas, kuras nodarbojas ar šiem jautājumiem. Šis ir kampaņas pats sākums, tikai jāturpina cīnīties. Iesim uz priekšu.
Kas gaidāms kampaņas turpinājumā?
Akcijas turpinājumā brauksim uz citām pilsētām, informēsim medijus, sabiedrību. Rudenī ir paredzēts apmeklēt skolas. Vērsīsimies pie bērniem un ceram, ka bērni tālāk stāstīs saviem brāļiem, māsām, vecākiem, kā vajag un kā nevajag darīt. Trešais – apmeklēsim arī pludmales, runāsim ar atpūtniekiem.
Baltijas jūras problēma neskar tikai mūs. Kā norit sadarbība ar citām valstīm?
Es ļoti ceru, ka notiek sadarbība. Latvijas PDF iet rokā ar mums zināmo "pandiņu" World Wildlife Fund (WWF), kas ir starptautiska organizācija. Noteikti tas atskanēs tālāk, ne tikai Latvijā. Ceram, ka citu Baltijas jūras valstu dabas fondi iesaistīsies mūsu kampaņā un varbūt veiks līdzīgas akcijas savās valstīs.
Iepriekš runājām par ekoloģiskajām precēm, tīrīšanas līdzekļiem. Vai pats tādus lietojat?
Jā, noteikti. Kā gan savādāk? Tad es būtu pretrunā ar sevi. Lietoju šādus līdzekļus un iesaku to visiem. Tie nav nemaz tik ļoti dārgāki, turklāt ir jālieto mazāks daudzums, lai sasniegtu līdzīgu rezultātu. Tie ir mazliet dārgāki, jā, bet mums jāskatās nākotnē. Vai mēs nopērkam nedaudz dārgāku preci un dzīvojam pie tīras jūras vai turpinām liet jūrā padomijas paliekas.
Dzintars Jūra tiešām ir Jūsu īstais vārds vai tas ir viens no kampaņas elementiem?
Jā, es esmu Dzintars Jūra. Arī uzvalks ir dzintara krāsā, to mums speciāli modelēja modes mākslinieks Rīgā. Ieturam tēmu "dzintars", jo tā ir mūsu jūras bagātība. Mums nav zelta, bet mums ir dzintars. Ārzemnieki brauc no citām valstīm un pērk to par lielu naudu.
Video interviju ar Dzintaru Jūru skatieties šeit.
Uz sarakstu
