13 jautājumi Capoeira pasniedzējam Kārlim Upītim
"Kapoeira spēle ir gan lieliem, gan maziem - vīriešiem un sievietēm.
Kapoeiras aplī iet tas, kurš to vēlas.
Iet lieli, iet mazi, kā to senās tradīcijas liecina,
bagāts, nabags, melns vai balts - Kapoeirā nav diskriminācijas.""
Šajā nedēļā 13 jautājumi aizvedīs līdz pat Brazīlijai. Par eksotisko cīņas mākslu kapoeiru (Capoeira), kur vienā veselumā savijas gan mūzika un deja, gan brazīļu kultūras elementi un senas tradīcijas, stāsta Kapoeira Latvia pārstāvis Kārlis Upītis.
1. Īsi pastāsti nezinātājam – kas ir kapoeira, un ar ko tā atšķiras no citām cīņas mākslām?
Kapoeira ir cīņa, deja un mūzika, kas to visu apvienojot veido spēli. Tā disciplinē un pilnveido personu ne tikai fiziski, bet arī sniedz zināšanas un ieskatu brazīļu kultūrā, ļaujot attīstīt dažādas prasmes. Caur kapoeiru mēs mācamies komunicēt. Kapoeira ir mans dzīvesveids.
2. Kapoeira aizsākumi meklējami pirms daudziem gadsimtiem. Vai tā savā būtībā ir ļoti mainījusies, ja skatāmies "toreiz" un "tagad"?
Kapoeira Latvijā šobrīd ir tikai 10 gadu. Laikiem mainoties, tā ir piesātināta ar kustībām no dažādām cīņas mākslām, bet savā kodolā tā ir un paliek cīņa par brīvību. Pirms pāris gadsimtiem no cīņas mākslas, kura tika apmācīta slēptās apmetnēs noteiktām personām tā kļuvusi par Pasaulei pazīstamo, nu jau neskaitāmās grupās pasniegto cīņas mākslu.
3. Teju katra sena cīņas māksla nav vien mehānisku kustību un principu sistēma. Aiz tās nereti ir vesela filozofija. Kas ir kapoeira filozofijas pamatā?
Pašos pirmsākumos capoeira deva svarīgu lomu cīņai par brīvību. Bet mūsdienās to tā ir grūti nodēvēt. Mūsu grupas (Cordao de Ouro) filozofija tiek balstīta uz savstarpēju cieņu, pozitīvu attieksmi, sociālu integrāciju kā arī brazīliešu kultūras izpratni.
4. Kapoeira galvenokārt tiek saistīta ar Brazīliju, tās kultūru. Kā šis eksotiskais kultūras elements ienāca Latvijā?
Tas aizsākās 2002.gadā, kad šo cīņas mākslu Latvijā ieveda jauns puisis no Izraēlas - Dāvids Kotons (Barata). Ar sava trenera palīdzību viņš deva spēcīgus pamatus, lai aizsāktu kapoeiras kustību Latvijā. Šobrīd Latvijā šo cīņas mākslu pasniedz divās grupās. Mūsu grupas galvenais treneris ir brazīlietis Mestre Chicote no Francijas - neparasta bija mūsu iepazīšanās 2007.gadā, bet par to sīkumos vēlāk... Šobrīd esam atvēruši filiāles Rīgā (centrā, VEF, Imantā), Jelgavā un Daugavpilī.
5. Pastāv uzskats, ka baltais cilvēks, piemēram, nekad neizpratīs blūzu un gospeli tik labi, kā melnādainie, no kuru kultūras tas cēlies. Tavuprāt, eiropieši spēj līdz galam izprast kapoeiras dziļāko būtību?
Kad nereti izdzirdu jautājumu, vai meitenes ar šo sporta veidu arī nodarbojas, esmu mazliet izbrīnīts.
Kāda kapoeira dziesma stāsta:
"Kapoeira spēle ir gan lieliem, gan maziem - vīriešiem un sievietēm.
Kapoeiras aplī iet tas, kurš to vēlas.
Iet lieli, iet mazi, kā to senās tradīcijas liecina,
bagāts, nabags, melns vai balts - kapoeirā nav diskriminācijas."
Arī dziļākās būtības meklējumos uzskatu, ka diskriminācijas nav.
6. Caur šo nodarbi ne vien pilnveidojat savu ķermeni, bet iepazīstat arī Brazīlijas kultūru. Kā izdodas? Vai proti sazināties portugāļu valodā?
Portugāļu valodu uztveram un mācāmies sākumā caur dziesmām, kuras dziedam/dzirdam gandrīz katrā treniņā, un brazīļu kultūra sit mums cauri ik uz stūra: afro dejas, mežonīgā brazīļu samba, maculele (cīņa ar kokiem) un tā tālāk. Jāprasa - kā lai neattīsta valodas prasmes šajā kultūras virpulī?
7. Kapoeira praktizētājiem tiek piešķirtas savdabīgas iesaukas. Tavējā ir Perna Pomba. Ko tā nozīmē, kāpēc un kā iesaukas tiek dotas?
Jau kopš seniem laikiem cilvēki, kas nodarbojās ar kapoeiru, dzīvoja divas dzīves - savu ikdienas dzīvi un kapoeiras dzīvi. Apelido jeb kapoeiras vārds tiek piešķirts personai pēc tās spilgtākajām rakstura, vizuālajām un fiziskajām īpašībām. Arī mūsdienās lielās kapoeiras ģimenes lokā bieži personu pazīst tikai pēc viņa kapoeiras vārda. Laikā, kad sāku nodarboties ar kapoeiru, biju jauns, bet garš, līdz ar ko iemantoju vārdu Perna Pomba (tulkojumā - garkājainais balodis), kas tolaik bija attiecināms uz manu raženo izmēru un garajām kājām.
8. Kapoeira, nenoliedzami, izskatās iespaidīgi un ir ļoti baudāma estētiski. Taču cik efektīva tā ir reālā konflikta situācijā?
Iespējams likšu vilties tiem, kuri uzskata kapoeira par bezkontakta cīņas mākslu. Tā nebūt nav, bet uzskatu, ka spēka pielietošana ir pēdējā iespēja, kas būtu jāapsver konflikta risināšanā. Bet, cik to pats esmu līdz šim pielietojis, šķiet pietiekoši efektīva.
9. Vai Latvijā ir daudz šīs cīņas mākslas entuziastu?
Esam kāds paprāvs pulciņš. Saeimas ēkā Rīgā visi nesasēstos.
10. Vai kapoeiru spējīgs apgūt ikviens, vai tomēr ir kādas limitācijas, ierobežojumi?
Kustību, kuru mācījos četrus gadus, kāds mans students iemācījās 30 minūtēs. Jūsu progresu noteiks jūsu pašu vēlme un gribasspēks. Kad uzsāku kapoeiras nodarbības, varu pārliecināti teikt, ka toreiz biju viens no ne-potenciālākajiem capoeiristiem savas fiziskās sagatavotības, nelokanības, klusās dabas un citu īpašību dēļ, bet tie, izrādās, nav rādītāji. Savu fizisko noturību un lokanību iegūsiet laika gaitā trenējoties. Galvenais ir sirds patika pret to un vēlme vienmēr attīstīties.
11. Cik bieži sanāk gūt traumas treniņu laikā?
Traumas parādās ik pa laikam, kā jau katrā sportā. Lai no tām izvairītos savlaicīgi, jārūpējas par atsevišķu muskuļu grupu regulāru trenēšanu. Bet, ja runājam par nopietnām "cīņas traumām", tad tās uzrodās ik pa laikam neuzmanības, pārlieku lielas pārliecības vai lielā ātruma dēļ.
12. Ja tev būtu pāris teikumos jāpārliecina cilvēks apmeklēt kapoeiras nodarbību – ko tu teiktu?
13. Brīva vieta iedvesmojošam citātam!
"There is nothing that a good roda of Capoeira can't cure." (tulk. - "Nav nekā tāda, ko laba kapoeiras roda nespētu izārstēt") /Mestre Burgues/
Uz sarakstu
