Valsts kontrole: Lemjot par jaunu kapsētu izveidi, Engures novadā rūpīgi jāizvērtē teritorijas izmantošanas iespējas
Revidenti skaidroja, ka Engures novadam ir gara Rīgas jūras līča piekrastes josla, lielu novada teritorijas daļu aizņem dabas parki - Ķemeru Nacionālais parks (ĶNP), Engures ezera dabas parks. Tādējādi pašvaldībai ar īpašu rūpību jāizvērtē tās teritorijas izmantošanas iespējas, tajā skaitā, lemjot par jaunu kapsētu teritoriju izveidi, saskaņojot iedzīvotāju un dabas bagātību saglabāšanas turpmākajām paaudzēm intereses.
VK norāda, ka minētā problēma atspoguļojas pašvaldības rīcībās, meklējot iespējas jaunas kapsētas izveidei Lapmežciema pagasta Ragaciemā, pret kuru 2016.gadā iestājās dabas vērtību aizstāvji. Iecere par kapsētas izveidošanu vairāku gadu garumā ir bijusi saistīta gan ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un to pakļautībā esošu uzraudzības institūciju, gan prokuratūras un tiesībsarga iesaisti.
VK secinājusi, ka pašvaldības darbības kapsētu uzturēšanā un attīstībā tiek īstenotas atbilstoši attīstības plānošanas dokumentos noteiktajam, tomēr dokumentos nav noteikti konkrēti un izmērāmi kapsētu teritoriju un infrastruktūras attīstībā veicamo darbību rezultāta rādītāji, kas neļauj pārliecināties par veikto darbību atbilstību iedzīvotāju prioritārajām vajadzībām.
Turklāt, lai gan kapsētu apsaimniekošanas sakārtošanas nolūkā ir izstrādāti kapsētu izmantošanu reglamentējoši saistošie noteikumi, kuros noteikts arī apbedījumu un apbedīto uzskaites un kartēšanas pienākums, kā arī nekopto kapavietu aktēšana, kapsētās veikto darbību uzraudzība un informācijas pieejamības nodrošināšana, šie noteikumi netiek ievēroti.
Izpētīts arī, ka katrā pagastā apbedījumu uzskaite un kartēšana notiek atšķirīgi, kā arī ir kapsētas, kurās uzskaite netiek veikta vispār. Turklāt pašvaldība nav apzinājusi trūkstošās informācijas kopējo apjomu. Piemēram, Kārniņu kapsētā trūkst datu par aptuveni pusi iepriekš veikto apbedījumu. Arī informācija par kapsētās veiktajiem apbedījumiem publiski nav pieejama.
Pašvaldība neveic nekopto kapavietu apzināšanu, lai apkopotu datus par iespējamajām pārskatāmā nākotnē apbedīšanai pieejamajām kapavietām, lai gan ir secinājusi, ka kapavietu trūkums ir aktuāla problēma, norāda VK.
Engures novada pašvaldība VK norādījusi, ka kapsētu pieejamības jautājums novadā aktualizējās salīdzinoši nesen, kad pašvaldība sāka plānot Lapmežciema pagastā jaunas kapsētas ierīkošanu. Tad arī saskatīta nepieciešamība izdot kapsētu apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumus, kā arī izveidot vienotu apbedījumu vietu uzskaites sistēmu.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2016.gada septembrī spēkā stājušies ĶNP individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kuri pieļauj jaunas kapsētas izbūvi Lapmežciema kāpās, pret ko iestājās dabas vērtību aizstāvji, norādot, ka tādējādi tiks postītas retas dabas vērtības. VARAM iepriekš skaidrojusi, ka kapsētas ierīkošana Lapmežciema pagastā tiek pieļauta kā izņēmums, jo šis pagasts pilnībā atrodas nacionālajā parkā un no vienas puses to ieskauj Rīgas jūras līcis, bet no otras puses - Kaņiera ezers. Ir jāņem vērā arī augstais gruntsūdens līmenis, kas būtiski ierobežo jaunas kapsētas vietas izvēli.
Jau vēstīts, ka VK revīzijā secināts arī, ka pašvaldībās būtiski atšķiras kapavietu iegūšanas un nomas izmaksas - no trim eiro līdz pat 500 eiro.
VK secinājusi, ka pašvaldības nepilnīgi informē sabiedrību par kapavietu pieejamību un izmantošanu. Tāpat pašvaldībās ir noteiktas atšķirīgas kapavietas iegūšanas un apsaimniekošanas izmaksas.
Piemēram, jaunas kapavietas iegūšana var izmaksāt no trim eiro līdz pat vairāk nekā 500 eiro, bet gada "nomas" maksa variē no 1,42 eiro līdz 4,15 eiro. Dažkārt par kapavietas iegūšanu ir jāmaksā vairāk, nekā par apbedīšanu. VK secinājusi, ka bieži vien maksājumi ir saskaldīti daudzos dažādos maksājumos, lai gan varētu noteikt vienu skaidru maksājumu.
Uz sarakstu
