Jaunpils baznīcas restaurācijas gaitā šogad pabeigs atjaunot tās altāri
Šogad tiks sākta arī kanceles restaurācija, bet altāra restaurācija noritējusi ļoti ātri un veiksmīgi, un jau šogad to varēšot redzēt visā tā atgūtajā krāšņumā.
"Droši vien daudzi, kuri ienāca baznīcā adventes un Ziemassvētku laikā, bija pārsteigti un izbrīnīti, ieraugot zeltaini vizošo, jau gandrīz restaurēto baznīcas altāri - sakrālās mākslas izcilo darbu.
Restaurācija vēl nav pabeigta, bet noslēdzies liels posms darbu gaitā - uzbūvēts jauns altārgalds un samontētas galvenās restaurētās detaļas," skaidroja Jaunpils evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes priekšsēdētāja vietniece Zane Sapnova.
Aktīva restaurācija Jaunpils evaņģēliski luteriskajā baznīcā sākās 2009.gada beigās, kad atkārtotu izpēti veica polihromijas un zeltījuma restauratore Ilga Galviņa un kokgriezumu restaurators vecmeistars Vilnis Līdaka. Necerēti īsā laikā - piecos gados - Galviņas restaurācijas darbnīcā Rundālē restaurētas visas saglabājušās konstruktīvās detaļas un dekoratīvie kokgriezumi, jau izgatavota viena jauna skulptūra.
Altāris ieguvis divas jaunas altārgleznas - Pītera Ārtsena gleznas "Golgāta" kopiju un nezināma 17.gadsimta gleznotāja gleznas "Augšāmcelšanās" gleznotāja Andra Začesta gleznotu kopiju, uzskatīja draudzes pārstāve.
Restaurācijas gaitā atklājās, ka trupes sēne skārusi arī altārgaldu un grīdu sētiņas iekšpusē, tika izstrādāts altārgalda rekonstrukcijas projekts un, pateicoties Jaunpils novada domes un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas finansējumam, izveidots jauns altārgalds, veikta dezinfekcija un ieklāta jauna grīda.
2012.gadā, kad draudze svinēja baznīcas 420.gadu jubileju, uzņēmējs Gatis Blunavs atveda četras skulptūras, kuras kādreiz bija rotājušas Jaunpils baznīcu - divas altāra eņģeļu un divas kanceles jumtiņa apustuļu figūras. Eņģeļi jau rotā altāra augšdaļu, bet divi no divpadsmit apustuļiem, kuri bija skatāmi kancelē, vēl gaida restaurāciju. Šīs pazudušās skulptūras redzamas 1980.gada fotogrāfijā, acīmredzot no baznīcas tās aiznestas pēc tam, aprakstīja Sapnova.
Draudze aicina visus, kuri zina vēl kādas pazudušās skulptūras atrašanās vietu, vai tās pašreizējo glabātāju atdot tās atpakaļ baznīcai. "Šogad tiks uzsākta arī kanceles restaurācija, no kanceles padomju gados tika aiznestas kāpņu durvis, viena kāpņu kolonna un jau minētās divpadsmit skulptūras, no kurām divas atgriezušās," pauda draudzes pārstāve.
Līdz šim altāra restaurācijā kopš 2009.gada ieguldīti 45 000 eiro, no kuriem 18 456 eiro ir Valsts kultūrkapitāla finansējums, 1989 eiro - projektu konkursa "Darām paši" finansējums, 2300 eiro devusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, pārējais ir ziedojumi.
"Lielu atbalstu restaurācijai - 9600 eiro - snieguši Apvienotie Kurzemes fondi un barona fon der Rekes ģimene, liels paldies Matiasam fon der Rekem, pateicoties viņa atsaucībai, Jaunpils baznīcas atbalsta biedrība 2014.gada rudenī saņēma lielu ziedojumu no Kurzemes Apvienotajiem fondiem - 6000 eiro, šis ziedojums ļauj pabeigt altāra restaurāciju pilnībā. Pašlaik tiek rekonstruētas divas zudušās skulptūras," skaidroja Sapnova.
Viņa informēja, ka Jaunpils draudze un Jaunpils baznīcas atbalsta biedrība vairākas reizes aicināja Jaunpils iedzīvotājus, domes deputātus un uzņēmējus ziedot restaurācijai, atsaucība bijusi liela, daudzi ziedoja, un gandrīz restaurētais altāris esot apliecinājums tam, ka kopīgiem spēkiem ir paveicamas lielas lietas.
"Liels paldies visiem, kuri ar savu darbu, ziedojumu un atbalstu nodrošināja, veicināja un sekmēja šī brīnišķīgā mākslas darba atdzimšanu jaunā skaistumā," pauda Sapnova.
Par altāri baznīcas vēsturē fiksēts, ka 1648.gadā nākošais Jaunpils mantinieks Matiass Dītrihs fon der Reke un viņa sieva Kristīne Zuzanna savā kāzu dienā atbilstoši tā laika tradīcijām dāvināja baznīcai greznu altāri un kanceli, to autors nav skaidri zināms. Ļoti līdzīgs altāris izveidots divus gadus vēlāk Zlēku luterāņu baznīcai. Retabls veidots mākslinieciski daudzveidīgs, ar neparastiem ornamentu savijumiem, daudzām skulptūrām.
17.gadsimta mākslā dominēja manierisms - altāris un kancele veidoti saskaņā ar šī krāšņā, greznā un izteiksmīgā stila nosacījumiem. Pamatkrāsa bijusi melna, bet daudzie reljefie kokgriezumi, kā arī septiņas apaļskulptūras altārī - trīs eņģeļi pašā augšā, Jānis un Pēteris, bet mazliet zemāk Mozus un Ārons retabla pirmajā stāvā ir bagātīgi noklāti ar zeltu un krāsainām lakām, aprakstīja draudzes pārstāve.
Izmantots arī sudrabojums un krāsas - izteiksmīgi veidojot Jēzus un apustuļu sejas ciļņos "Svētais vakarēdiens" un "Jēzus Ģetzemanes dārzā", arī visiem eņģeļiem bijuši koši sārti vaigi un zilas acis. Mainoties laikam un modei, domājams, ka 18.gadsimta sākumā, zelts, sudrabs un krāsas cītīgi tikušas nokasītas, altāra retabls un kancele piedzīvojuši "eiroremontu" - nokrāsoti pelēki un rotāti ar bronzas krāsu. Pārkrāsojumi veikti trīs četras reizes, pēdējā - 1935.gadā.
2001.gadā, pēc draudzes lūguma, tiek sākta altāra retabla restaurācija, Mozus skulptūrai un sānu dekoratīvajiem elementiem tiek daļēji noņemti virsējie pārkrāsojumi, 2005.gadā restauratore Aida Podziņa veic krāsojuma un izpēti un vispārējo retabla stāvokļa novērtējumu.
"Altāra retabls bija ļoti sliktā stāvoklī - kokgriezumi ir mehāniski bojāti, daļa kokgriezumu atlīmējušies un pazuduši, zem krāsojuma koks bija bojāts - izdēdējis, mīksts, vietām to saturēja kopā sarūsējušas naglas. Uz koka virsmas bija vērojama trupes sēne. Arī piecas skulptūras bija pazudušas," skaidroja Sapnova.
Uz sarakstu
