Par pilsētu

Engures novads

Engures novads

Engures novadā 2015. gada sākumā dzīvo 7 204 iedzīvotāji un tā kopējā platība ir 397,9 km². Novads ir savdabīgs ar to, ka tam ir gandrīz 60 km gara jūras piekraste, ko dod novadā ietilpstošie Engures un Lapmežciema pagasti, kas liecina par teritorijas vēstures saistību ar piekrastes dzīvi un zvejniecību. Savukārt Smārdes pagasts novadā ir tas, kas atgādina par teritorijas senajām lauksaimniecības un ceļu būves tradīcijām. Lielu daļu novada teritorijas aizņem īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, jo 39% no Smārdes pagasta teritorijas aizņem Ķemeru nacionālais parks (ĶNP), Milzukalna dabas liegums un Slocenes ieleja ar apkārtējo ainavu, bet daļa Engures pagasta iekļauta dabas parka "Engures ezers" teritorijā. Savukārt 97% Lapmežciema pagasta teritorijas ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības zonā. Engures novadā ir labi attīstīta uzņēmējdarbība. Te darbojas spēcīgi uzņēmumi ceļu būvē, zivju apstrādē, kokapstrādē, tūrismā un lauksaimniecībā. 

Šlokenbekas muiža un Latvijas Ceļu muzejs. Šlokenbekas muiža ir viena no skaistākajām Latvijas muižām. Tā atrodas Milzkalnē, Slocenes upes krastā un ir vienīgā šāda tipa viduslaiku nocietinātā muiža, kas saglabājusies Baltijā līdz mūsdienām. Šlokenbekas muiža ir būvēta kā slēgts komplekss, ēkas savā starpā savienoja aizsargmūris, bet ieeja pagalmā bija caur nocietinātiem vārtiem. 18. gs. muižā norisinājās strauja lauksaimnieciskā darbība, tika ražots spirts un alus. Tagad mājvietu muižā atradis Latvijas Ceļu muzejs, kurā iespējams iepazīties ar Latvijas ceļa nozares attīstību. Zālēs izvietotie materiāli stāsta par to, kā ceļš daudzu gadsimtu laikā audzis no takas līdz automaģistrālei, kādi bijuši pirmie baļķu un akmens ceļi, kā arī pirmie ceļu projekti. Interesanti ir 20. gs. sākumā izmantotie ceļu projektēšanas un būvniecības mērinstrumenti. Apmeklētājiem iespējams apskatīt ceļu un tiltu būves tehniku – gan zirga pajūgu, gan mehānisko. Lejas ratnīcā ir iespēja apskatīt arī ceļa būves mehānismus un Livonijas satiksmes un ūdens ceļu kartes palielinātā kopijā, bet Kalna ratnīcā izvietota arī zirga iejūga un ratu kolekcija.
Šlokenbekas muižā var pieteikt arī ekskursijas, kuru laikā var iepazīties ar muižas vēsturi, saimniecisko darbību un saviesīgo dzīvi, piedāvā aplūkot telpas, kuras ikdienā muižas apmeklētājiem nav pieejamas. Muižas pagrabā iespējams nodegustēt Kurzemes vīndaru darinājumus. Svinīgiem un korporatīviem pasākumiem iespējams iznomāt muižas telpas un iekšpagalmu lielam viesu skaitam, kuri var arī pārnakšņot muižas jaunajā viesnīcā. 

Adrese: Milzkalne, Smārdes pagasts, Engures novads
Tālrunis: 29904147, 63182354
Mājas lapa: www.slokenbeka.lv, www.celumuzejs.lv
E-pasts: info@slokenbeka.lv, muzejs@lvceli.lv
GPS koordinātes: 56.9758127 23.2266379

Baskāju, Dabas gleznu un Galda spēļu takas atrodas Valguma ezera krastā - brīnišķīgā Ķemeru nacionālā parka nostūrī, kur izvietojies arī atpūtas komplekss "Valguma pasaule", kas izveidojis šīs takas atpūtai. Populārākā no tām šobrīd ir Baskāju taka (2,6 km), kas siltajā gada periodā piedāvā ikvienam savas pēdas atsvabināt no apavu skavām, aicinot pa visdažādākajām virsmām. Savukārt Dabas gleznu taka (4,5 km) aicina lūkoties dabā, jo mežā izveidoti stopkadri, kas košos rāmjos, kā gleznas, ierāmējuši dižozolu, māzeru uz bērza, alpīnās jāņogas, dolomīta atsegumus gleznainās Slocenes krastā, dzeņu sakaltu un mizgraužu noēstu egli, bebru slidkalniņu, II Pasaules kara ierakumus, trīs atvarus vienuviet, saaugušus egli un bērzu un vēl citus dabas brīnumus, mudinot palēnināt soli, piestāt, ielūkoties, pamanīt un atklāt pašiem savus brīnumus. Galda spēļu taka aizraus gan lielus, gan mazus, jo piedāvā dabā izspēlēt kopumā 21 dažādas grūtības populāras galda spēles. Valguma ezerā kaislīgiem makšķerniekiem ir iespēja tikt pie sava loma, bet aktīvā tūrisma piekritējiem ir izveidoti trīs velomaršruti – Meža (16 km), Šlokenbekas (17 km) un Lustūžkalna (22 km) aplis. 

Adrese: "Valguma pasaule", Smārdes pagasts, Engures novads
Tālrunis: 63181222, 29414022
Mājas lapa: www.valgumapasaule.lv
E-pasts: info@valgumapasaule.lv
GPS koordinātes: 56.9901187 23.3151468

Kaņiera ezers, pilskalna taka, Niedru laipa un putnu vērošanas torņi. Kaņieris ir plašs, sekls piejūras ezers, kura niedru labirintos lielā skaitā ligzdo dažādu sugu ūdensputni. Ezers ir viena no labākajām putnu vērošanas vietām Latvijā, īpaši no marta līdz jūnijam un no augusta līdz oktobrim. Šobrīd ezers ir aizaudzis ar niedrēm un citiem augiem, tāpēc Riekstu pussalā putnu vērošanai izbūvēts putnu vērošanas tornis, kas ļauj pārredzēt ievērojamu daļu Kaņiera ezera. Atrodoties tornī, iespējams redzēt ne vien jūras kraukļu koloniju dienvidaustrumu virzienā no torņa, bet rietumu pusē ir liela iespēja ieraudzīt planējam jūras ērgli. Šurp doties vērts arī tādēļ, lai papriecātos par ezera un torni ieskaujošo kadiķu pļavas ainavu, gulbjiem un elegantajiem baltajiem gārņiem. Blakus tornim Riekstu salā izveidota arī Niedru laipa, kas 700 m garumā ir izvietota uz pontoniem un ļauj iepazīt citādi nepieejamo un noslēpumaino niedrāju pasauli. 2013. gadā atjaunota arī Kaņiera ezera pilskalna taka, kas 1,5 km garumā ved cauri mežam un zāļu purvam uz Kaņiera pilskalnu. Pa ceļam tā šķērso akmeņu valni, kas, iespējams, ir bijis saistīts ar pilskalnu. Takas galā ir izvietots skatu tornis, no kura var pārredzēt Kaņiera ezeru. 

Adrese: Riekstu pussala, Lapmežciema pagasts, Engures novads
Tālrunis: 67730078 - ĶNP informācijas centrs, "Meža māja", Ķemeri, Jūrmala
Mājas lapa: www.kemerunacionalaisparks.lv
E-pasts: pieriga@daba.gov.lv
GPS koordinātes: 57.0007063 23.4718697

Lapmežciema muzejs glabā novada kultūrvēsturiskās vērtības, pievēršot lielu uzmanību zvejniecības vēsturei un sadzīvei līdz mūsdienām. Nelielajā, mājīgajā muzejā var uzzināt, kā senos laikos dzīvoja zvejnieki. Muzejā apskatāma ekspozīcija par Lapmežciema skolas vēsturi un somu jēgeriem. 

Adrese: Liepu iela 4, Lapmežciems, Engures novads
Tālrunis: 63163240, 27220869
Mājas lapa: www.lapmezciems.lv, www.enguresnovads.lv
E-pasts: lapmezciemamuzejs@gmail.com
GPS koordinātes: 57.0007451 23.5124153

Dabas parks "Engures ezers" un Orhideju taka atrodami pie Engures ezera, kas ir trešais lielākais Latvijā. Doties apkārt Engures ezeram ir vērts, ja patīk vērot dabu – putnus un dzīvniekus, ūdeņu rāmumu un saules rietus, ieraudzīt retas augu sugas vai salasīt pilnus ogu vai sēņu grozus. Pie paša ezera mājvietu sev raduši dzīvei savvaļā pieradinātas govis un zirgi. Tos un ezera putnus var vērot no skatu torņa. Tepat joprojām darbojas Engures ornitoloģisko pētījumu centrs, kas ir Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas lauku bāze, kurā ornitologi nodarbojas ar ezerā ligzdojošo putnu izpēti un gredzenošanu. Engures ezera dabas parka palieņu pļavas, zāļu purvi un mitrie meži var lepoties ar lielu orhideju dzimtas sugu daudzveidību. Engures apkaimē aug 22 no Latvijā sastopamajām 32 orhideju dzimtas sugām, tādēļ šeit izveidota Orhideju taka. Tās ieteicamais apmeklējuma laiks - jūnija beigas un jūlija pirmā puse, kad savvaļas orhidejām ir lielais ziedēšanas laiks. Te iespējams apskatīt arī mušu ofrīdas audzes, kas ir ļoti reta orhideja un sastopama tikai Kurzemē. Pastaigājoties pa 3,5 km garo taku iespējams iepazīt gan orhideju sugu, gan purva daudzveidību. Nav arī aizmirsts par aizrautīgajiem makšķerniekiem, jo Engures 1. laivu bāzē ir iespējams iznomāt laivu gan makšķerēšanai, gan atpūtai, bet pēc garās pastaigas un atpūtas var doties arī pie ezera netālu ierīkotajām piknika vietām, lai atpūstos no ikdienas kņadas. 


Adrese: Engures ezera dabas parka fonds, Engures ezers, Bērzciems, Engures novads
Tālrunis: 29474420
Mājas lapa: www.eedp.lv, www.enguresnovads.lv
GPS koordinātes: 57.2580337 23.1363075